"Projekta galvenais mērķis bija parādīt Latvijas iedzīvotājiem, cik mūsu zeme ir skaista, ja vien uz to paskatāmies no cita skatupunkta," stāsta projekta organizators, paraplanierisma pilots Armands Ķirps. "Piemēram, tādas mums visiem pazīstamas vietas kā Randu pļavas Ainažu pusē vai Kurzemes stāvkrasts iegūst pavisam citu veidolu un priekšstatu, ja to ieraugām no augšas," viņš papildina.
Filmas kadri tapuši laikā no 2018. gada jūlija līdz oktobra sākumam. Taču tā montēta ziemā, apkopojot visus 498 kilometrus garajā lidojuma uzņemtos video materiālus. Lidojumā devās 26 paramotoru piloti no dažādām Latvijas vietām. Līdzdarbojās arī virkne brīvprātīgo, kas nodrošināja pavadošos auto, lidojuma drošību, un iesaistījās arī citos organizatoriskos darbos.
"Filma veidota tā, lai katram skatītājam būtu iespēja aplidot Latvijas piekrasti ar mums kopā un atklāt visu to skaisto un neskarto, ko atklājām mēs. Jo tāds arī bija mūsu mērķis - iemūžināt un dalīties," norāda Ķirps, kurš paramotorismu raksturo kā vienīgo lidošanas veidu, kas ļauj brīvi pārvietoties pa gaisu zemā augstumā, un tā ir šī sporta veida lielākā priekšrocība.
Lidojums tika organizēts sešos posmos. Pirmais no tiem tika īstenots posmā Ainaži-Saulkrasti. Otrais posms sākās Kolkā un noslēdzās Ķesterciemā. Trešajā posmā paramotoristi pārlidoja attālumu no Nidas līdz Pāvilostai, bet ceturtajā posmā devās no Pāvilostas līdz Ventspilij. Piektajā posmā pievārēts attālums no Kolkas līdz Ventspilij. Sestais posms aptvēra attālumu no Kauguriem līdz Saulkrastiem. Noslēdzošais posms, ko sākotnēji bija plānots pieveikt kā daļu no sestā posma, tika īstenots atsevišķi un aptvēra attālumu no Kauguriem līdz Ķesterciemam.
Paramotors ir radies no paraplāna, kas veidots no spārna un iekares, kurā sēž pilots. Bet tā kā paraplāns ir vairāk piemērots lidojumiem kalnainās vietās, jo tas pārvietojas planējot uz leju, tad paramotors ir papildināts ar motoru, kas ļauj uzņemt un noturēt sev vēlamo lidojuma augstumu, dodot iespēju lidot līdzenumos un plānot lidojuma maršrutus.
"Lidojot ar paramotoru ir nepieciešami specifiski laikapstākļi. Piekrastes līnija tika sadalīta vairākos posmos, kuru nolidošanai gaidījām piemērotākos apstākļus katram no tiem. Visu sarežģīja oficiālo atļauju noteiktie datumi un laiki, kad drīkstējām šķērsot noteiktas kontrolētās gaisa telpas," lidojuma praktisko pusi raksturoja Ķirps, piebilstot, ka dažbrīd radās šaubas, vai lidojumu vispār iespējams īstenot: "Nevarējām atļauties izlaist ne kilometru no krasta līnijas, lai mērķis būtu realizēts. Lai arī gāja visādi un netrūka ķibeles gan gaisā, gan uz zemes, ko parādīs arī filma, bet galu galā mums tas izdevās, un man par to patiess prieks."
Projekts tapis, balstoties uz pilotu brīvprātīgu iniciatīvu un pašu finansiālajiem līdzekļiem. No valsts budžeta nav iztērēts ne cents, akcentē Ķirps.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
