Taču ikdienā Šici un citi murjānieši, kuri jau kļuvuši par olimpiešiem, ikdienā ir vienkārši sportisti no Latvijas, Siguldas, Rencēniem, Valmieras vai kādas citas vietas. Vienīgi mums pašiem, murjāniešiem, ir būtiski, lai laiku pa laikam atgādina, ka Soču olimpisko spēļu laureāti Andris un Juris, mazais Oskars un lielais Oskars, Mārtiņš un Elīza un vēl citas Latvijai vērtīgi sportisti meistarību ir ieguvuši tieši Murjāņos.
Mēs, murjānieši, gadu gaitā esam guvuši pārliecību, ka ievērojami Latvijas sportisti joprojām apzinās savu piederību Murjāņiem.
Jānis Bojārs (viņš arī Jānis Pugačovs), kurš Losandželosas olimpiskajās spēlēs padomju politikāņu dēļ nepiedalījās, kaut arī bija tolaik bija līderis lodes grūšanā pasaulē, atzīst, ka jūtas tā, it kā Murjāņos būtu mācījies no pirmās līdz pat 12. klasei. Viņš sevi uzskata par īstenu murjānieti.
Savukārt murjānietis Jānis Ķipurs, Kalgari olimpisko spēļu čempions bobslejā, saka: "Murjāņos nedzīvoju. Tomēr no sportiskā viedokļa biju, esmu un vienmēr būšu murjānietis. Tikai pateicoties izcilajai pamata sagatavotībai, ko guvu tieši Murjāņos, kļuvu par olimpisko čempionu."
Seulas olimpisko spēļu sudraba laureāts Raimonds Vilde: 'Murjāņos četros gados guvu pamatus gan prasmēm un iemaņām, kā arī fizisko sagatavotību, kas ārkārtīgi palīdzēja izveidot karjeru profesionālajā sportā. Murjāņi man bija otrās mājas."
Arī Martina un Tomasa Dukuru tēvs Dainis Dukurs ir murjānietis, arī Andra un Jura Šicu tēvs - Jānis Šics: "Murjāņiem ir savs brends un tas ir tāds, ka viņiem es varu uzticēt savu maku, savu sievu, savus bērnus. Protams, ka esmu murjānietis."
Savukārt Mārtiņš Rubenis Murjāņos no maza Rīga puikas vairāku gadu garumā izauga par Eiropas junioru čempionu kamaniņu sportā. Vēlāk ieguva bronzas medaļu Turīnā un tagad - bronzas medaļu Sočos.
Murjāņu lielais Oskars jeb Oskars Melnbārdis Sočos ieguva piekto vietu bobsleja divniekā. Četrvietīgajā bobslejā aizstūrēja līdz sudraba medaļai. Mazais Oskars jeb Oskars Ķibermanis sasniedzis augstas vietas ļoti spēcīgajā bobslejistu konkurencē. Un, iespējams, ka šie rezultāti bija sportistu veltījums viņsaulē aizgājušajam savam Murjāņu trenerim Andrim Iecelniekam.
No iesācējiem sportā par augstas meistarības atlētiem kļuvuši bronzas laureāte Soču spelēs kamaniņu stafetē, murjāniete Elīza Tīruma, olimpietis Ingus Kivlenieks, Pēteris Kalniņš un Oskars Gudramovičs.
Par sekmīgiem startiem Sočos rūpējušies Murjāņu treneri Aivars Kalniņš un Jānis Ozoliņš. Jura un Andra veiksmei Sočos klātstāvējis murjānietis - treneris Jānis Liepa.
Gandrīz 50 gadu laikā no 1965. gada Murjāņos izveidota un aprobēta augstas klases sportistu sagatavošanas sistēma, kurā ietilpst sportiskā sagatavošana, uzraudzība un audzināšana, un izglītošana. Ar to lepojas Murjāņu sporta internātskolas, J. Rainberga Murjāņu sporta internātskolas, Murjāņu sporta koledžas, Murjāņu sporta ģimnāzijas veterāni – bijušais direktors Bonifācijs Urtāns, bijusī direktora vietniece mācību darbā Ziedīte Krūmiņa, bijušais direktora vietnieks sporta darbā Aldis Teteris.
...tomēr, tomēr, tomēr...kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, Murjāņu attīstība "nolikta uz bremzēm". Ilgtermiņā Murjaņos izstrādātā augstas klases sportistu sagatavošanas sistēma strādā vēl šodien un murjāniešu sportiskie sasniegumi turpinās.
Kamēr pie mums Latvijā tiek runāts par "padomju sistēmas palieku likvidēšanu Murjāņu mežos" (V. Baltiņš), tikmēr Eiropā un pasaulē šādi jaunatnes sportiskās sagatavošanas centri savairojušies kā sēnes pēc lietus.
Latvijas Olimpiskās komitejas balstītajā "Sporta avīzē" tiek rakstīts par "sarūsējušo ķēžu žvadzoņu Murjāņos". Cerams, ka tas nav teikts par pasaules čempiona riteņbraukšanā, murjānieša R. Vainšteina riteni vai Barselonas olimpisko spēļu bronzas medaļnieka riteņbraukšanā, murjānieša Daiņa Ozola riteni.
Šobrīd, 2014. gadā, Murjāņu ģimnāzijas sporta bāzes salīdzinot ar neatkarības gados Latvijā uzcelto olimpisko centru sporta bāzēm, iznākums, protams, ir par labu pēdējām. "Vienos vārtos". Tieši tāpat kā nav salīdzināmi augstie sasniegumi sportā Murjāņos un šajos olimpiskajos sporta centros. "Vienos vārtos" par labu Murjāņiem - septiņas olimpiskās medļas Sočos pieciem murjāniešiem.
Šīsdienas Murjāņu vadība nekādi negrib un nespēj saprast to, ka augstas klases sportistu sagatavošana ir ilggadējs process un ka vienīgā atskaite par paveikto ir murjāniešu izcīnītās medaļas Eiropas čempionātos, pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs.
2011. gadā tika "novilktas svītras jeb sarkanās līnijas, atdalot pagājušo un turpmāko", ko paveica Murjāņu pašreizējais direktors, bet varbūt likvidators, Evalds Goba. Taču Soču rezultāti atnākuši no "aizspogulijas", proti, no pagājušā laika, kuramm pārvilkta svītra.
Lai izvērtētu Murjāņu turpmākās attīstības iespējas, 2012. janvārī tika izveidota darba grupa (IZM rīkojums Nr. 25).
Tā secinājusi, ka internāta modeļa pieeja augstas klases sportistu sagatavošanā ir visefektīvākais veids, kā nākotnē konkurēt ar citu valstu sportistiem. Sporta internāta, vai varbūt jaunatnes olimpiskās sagatavošanas centra, attīstīšana, kur vispārējās izglītības process ir pakārtots specifiskām augstas klases sportistu sagatavošanas vajadzībām. Te audzēkņu diennakts uzraudzība un aprūpe ir ļoti svarīga, lai perspektīvā runātu par ilgtermiņa augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmu.
Pagājuši divi gadi kopš svītras vilkšanas. Viens miljons no iedalītās naudas Murjāņu attīstībai "atpogāts" - izlietots ar Murjāņu attīstību nesaistītām lietām. Taču Murjāņi joprojām bez izmaiņām stāv kā stāvējuši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
