Video: Pārdevēja veikalā Sarkandaugavā nepieņem 10 centu monētas  (112)

Jānis klāsta, ka "Vesko" veikalā gribējis iepirkties par apmēram sešiem eiro 10 centu monētās. Kā redzams viņa sūtītajā video, tad par pirkumiem sagatavoto naudu viņš bija nobēris pārdevējai pie kases traukā. Darījums viņam tiek atteikts, pamatojoties uz "jaunajiem noteikumiem", kas ļauj sīknaudā pieņemt summu līdz vienam eiro. "Lielie veikali var iztikt, bet maziņie nevar," Jānim veikalā skaidro pārdevēja.

Tai pašā dienā vīrietis ar līdzpaņemto sīknaudu devās "izmēģināt laimi" citos veikalos. Par veikalā "Maxima" noskatīto šašliku aculieciniekam izdevās norēķināties ar 4,99 eiro sīknaudā. Viņš gan arī saņēma brīdinājumu, lai ar sīknaudu vairs turpmāk nenāk. Savukārt lielveikalā "Sky" veikt pirkumus par apmēram trīs eiro maza nomināla monētās viņam nesagādāja itin nekādas problēmas.

"Iepirkties es dodos tikai ar 10 centu monētām, kad salasījušās kādas 50 līdz 60 monētas, – lai pārdevējām vieglāk skaitīt. Kaut kur jau man tā nauda ir jāiztērē un līdz šim nebija problēmu, piemēram, benzīntankos," par ierasto praksi klāsta vīrietis.

Iepazīstoties ar Jāņa uzņemto video, uzņēmumā SIA "Baltstor", kam pieder veikalu tīkls "Vesko", pieļauj, ka pie vainas ir bijusi "cilvēciskā faktora ietekme", jo nekādi ierobežojumi sīknaudas izmantošanai veikalos nav. "Diemžēl mums jāatvainojas par sagādātajām neērtībām," pauda uzņēmuma mārketinga departamenta direktors Aleksandrs Afanasjevs, piebilstot, ka informācija nodota arī veikala direktorei, lai tā atkārtoti pārrunā noteikumus ar darbiniekiem.

Tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vērš uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Regulu pārdevējam nav pienākums pieņemt samaksu par preci sīknaudā, kas pārsniedz 50 monētu skaitu. "Līdz ar to tas ir atkarīgs no veikala politikas (vadības un darbinieku vienošanās," skaidro PTAC pārstāve Evija Lene.

Tajos gadījumos, ja pircējs vēlas norēķināties ar mazāk nekā 50 monētām, bet pārdevējs atsakās tās pieņemt, patērētājam ir tiesības vērsties pie veikala vadības un situāciju risināt. PTAC arī atgādina, ka naudas maiņas funkciju veic bankas. Tās piedāvā maksas pakalpojumu par noteikta skaita monētu pieņemšanu/apmaiņu pret papīra naudu vai lielāka nomināla monētām. Noteiktos gadījumos bez maksas naudas maiņas pakalpojumus sniedz arī Latvijas Banka.

Arī Valsts Ieņēmumu dienests, komentējot notikušo, atsaucas uz PTAC citēto ES Regulu, kas paredz tirgotājam tiesības atteikt darījumu, ja par pirkumu klients vēlas maksāt ar vairāk nekā 50 monētām. Vienlaikus gan VID arī norāda, ka Latvijā ir spēkā likums, kas paredz līdz 70 eiro lielu sodu personai, kura atsaka pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes kā likumīgu maksāšanas līdzekli, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem. Izņēmums ir vien gadījumi, ja likumi un citi normatīvie akti nosaka citus maksāšanas līdzekļus.

"Par tām pašam darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz simt četrdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai nenosakot šo papildsodu," likumā paredzēto citēja VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Vienlaikus viņa arī akcentē, ka VID nav tiesīgs iejaukties konkrētajā situācijā, jo tā raksturojama kā divu konkrētu nodokļu maksātāju savstarpējs darījums. Par šo gadījumu Valsts ieņēmumu dienests oficiālu sūdzību nav saņēmis. Taču arī kopumā šāda rakstura iesniegumi līdz dienestam nonāk ārkārtīgi reti. Pēdējais saņemts 2018. gada pavasarī, par ko rakstīja arī portāls "Delfi, lasi šeit.

Izrādīt savstarpēju pretimnākšanu un sapratni aicina Latvijas Banka (LB). Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns portālam "Delfi" pauž, ka ikviens ir gaidīts Latvijas Bankas kasēs, kur, uzrādot personu apliecinošus dokumentu, mazās monētas jeb "cūciņu" apmainīs pret lielākām naudas zīmēm bez komisijas maksas. Ja monētu skaits ir liels, apmainīto naudas summu ieskaitīs klienta komercbankas kontā.

Kā liecina LB Maksājumu radars, tad bezskaidras naudas norēķinu īpatsvars pēdējos gados pieaudzis, šī gada pavasarī veidojot 63% no visiem darījumiem. Savukārt iedzīvotāju noskaņojums attiecībā pret to, vai būtu jāsaglabāt mazā nomināla, proti, viena un divu centu monētu atstāšanu apgrozībā, ir mainījies par labu monētu palikšanai. Pavasarī veiktais mērījums liecina, ka 51% cilvēku vēlas, lai mazā nomināla monētas paliktu, bet 28% –, lai tās tiktu izņemtas no apgrozības. Taču iepriekšējos gados auga tieši to cilvēku skaits, kuri vēlējās, lai viena un divu centu monētas tiktu izņemtas no apgrozības.