Foto: DELFI Aculiecinieks
"Ūdenslīdēji pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem no ezera dzīlēm vilka gan divriteņus, gan ģērbtuves dzelzs konstrukcijas. Tagad ir atrastas vairākas peldpleznas, plastmasas pudeles, spiningiem nolūzušie rokturi un citas drazas," par 27. aprīļa talku Tukuma Melnezerā stāsta "Delfi" uzticīgais lasītājs Leons Stiprais.

Tas notika jaunībā. Biju tik karstasinīgs, ka bija nepieciešamība no rītiem skriet uz Tukuma Melnezeru un mesties tā vēsajos ūdeņos. Protams, iepriekš krastā apšļakstījos, jo sakarsušam mesties strauji auksto strautu veidotā ezera ūdeņos būtu pašnāvība. Toreiz tur vēl atradās trīs vai piecus metrus augsts tramplīns.

No augstuma baidījos, tāpēc parasti lēcu zaldātiņā. Pirms lēkšanas paskatījos ūdens dzelmē un ieraudzīju kaut ko šausminošu. Tur, kur man vajadzēja lēkt, kādu pusmetru zem manis, ūdenī rēgojās noasināts bērza miets. Nokāpis lejā, piepeldēju pie mieta un mēģināju to izvilkt. Pēc pamatīgas cīņas tas man izdevās.

Taču šoreiz stāsts ir par sestdienas, 27. aprīļa, talku.

Tur darbojas Melnezera biedrība, kas saimnieko tur jau sen. Tieši viņi gadiem ilgi mēģina nosargāt Melnezera ekoloģisko neaizskaramību. Viņu bērni un bērnu bērni šo tradīciju turpina. Tāpēc ezers ir kļuvis drošs. Mašīnas mazgāt un suņus peldināt tur neļauj. Arī paklājus izsist neatļauj. Agrāk to darīja diezgan bieži. Slīkstošo glābšanas līdzekļu tur ir vairāki. To visu ir panākusi mazā sportistu saime.

Talkā viņiem piebiedrojās ūdenslīdēji no Baltic-datect.com.lv un "Tukums Taxi" darbinieki.

Bija atvests betona maisītājs, strāvas ģenerators un cementa maisi.

Cik sapratu, bērniem tapa jauns vingrojumu un spēļu komplekss, kuru sabojāt nevarēs. Betons, nerūsējošais tērauds un kopienas modrās acis to nepieļaus. Ūdenslīdēji pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem no ezera dzīlēm vilka gan divriteņus, gan ģērbtuves dzelzs konstrukcijas. Tagad ir atrastas vairākas peldpleznas, plastmasas pudeles, spiningiem nolūzušie rokturi un citas drazas.

Par plastmasu jāsaka tā, ka tā ir kaitīga un, jo lielāks daudzums plastmasas pudeļu nonāk ūdenī, jo lielāka varbūtība, ka tas nonāk dzīvnieku un cilvēku organismā, proti, bisfenols A.

Tas satur vielas, kas kaitīgi iedarbojas uz reproduktīvo sistēmu. Vairāk šī viela izdalās, plastmasu karsējot. Zināms, ka saules stari plastmasu ne tikai karsē bet arī noārda, tādējādi bisfenols nonāk ūdenī. Varbūt tāpēc mēs Tukuma Melnezerā vairs neredzam pavasara krupju desmitus un melno kurkuļu tūkstošus.

Vēl lūgums Tukuma novada vadībai vasaras sezonas laikā ekoloģijas un mūsu bērnu nākotnes vārdā, lai mežā uz četriem mēnešiem tiktu novietotas pārvietojamās tualetes. Protams, tās regulāri jāiztīra. Tas būtu liels ieguldījums piesārņojuma novēršanai ezerā, avotos un pazemes ūdens krātuvēs.

Visu iedzīvotāju vārdā izsaku pateicību Tukuma Melnezera kultūristu-sportistu kopienai un citiem, kas iesaistījās talkā.

Sūtiet savas reportāžas un par labāko reportāžu saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!

Darbdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00 varat arī ziņot par nebūšanām, novērojumiem, ierosinājumiem, zvanot pa "Delfi Aculiecinieka" tālruni - 67784066!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!