Jūsmis Skaidris Gaujmalietis: Klāviņš beidzot dabūs mantiņu un būs ļoti laimīgs!
Foto: Darek Zoń / cc

Ne Lego, ne Ziemassvētku vecīša atnestās slēpes un "VW Passatj", ne šahs un ūdenspistole Klāviņam prieku nesagādāja. Asaras bira aumaļām gan tad, kad rādīja televīzijā, gan tad, kad virsū neskatījās nedz Ronis, nedz visi zināmie Valži un vēl Sarmīte piedevām. "Nu, gribu tikai To mantiņu un viss! To EM parlamentāro sekretāru! Ja ne, iešu uz citu smilšu kasti!" "Aizies vēl pie Augustiņa vai, ņedai Bog, pie resnā Jānīša Ivanuškas!" sabijās pozicionāri. Sirds krūtīs bija visiem, jo citādi vēl varētu uzsūtīt dažādās Bērnu aizsardzības biedrības. "Nu ņem, Klāviņ, un spēlējies, kamēr arī šī mantiņa apniks!" teica Valži. Ne tikai Klāviņš, bet visa Latvija sāka plati smaidīt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dažādos kreklos
Latvijas 100 gudrās galvas tā arī netika skaidrībā, kas še noticis - 10-gades karš, mēris vai arī kāds pār mūsu laukiem un mikrorajoniem dustu izkaisījis? Par 309 000 ļaužu nebija samazinājies pat karu un mēru laikā. Taču tik daudz (maz) nu ir saskaitīti. Zasas Vincents gan teic, ka kopš 1935.gada tautas skaitīšanas viņš vairs nav pieskaitīts. Arī šoreiz ne. Demogrāfs Mežs, atbraucis no Borzunovkas ciema Sibīrijā, sāka dziedāt "Uz kalna stāv vientuļais ozols", bet pēc 80 gadiem te tik alkšņi būšot. Valdība par to visu izlikās gana priecīga, jo domājuši jau, ka Dublinā latviešu vairāk kā Dinaburgā. Tuvu tam, bet vēl jau ne. Ar Viagras masveida izsniegšanu vien būs par maz, tāpēc jā veido apaugļotāju vienības nevis jāorganizē diskusijas par laimīgu novecošanu. Nacionālais teātris "Čīkstošajā klusumā" shēmu jau ir uzzīmējis.

Par godu Latvijas hokeja un Kirova jubilejai Āboltiņa ne tikai Saeimas sēdi novadīja, bet arī gulēt aizgāja Latvijas hokeja izlases kreklā. Apsargiem tika izdalītas nūjas. Kabanovam, Urlanovičam, Agešinam un visiem iespējamiem Rubikiem bija svītraini krekli. Nē, nē - hokeja tiesneši viņi nebija, arī Latvijas kuģniecībai jubilejas nav, toties Daugavpils "Baltajam gulbim" gan! Bet to bez Lāčplēša un Eigima replikām citi nemaz nesaprata. No lapsas centās neatpalikt arī Grigule, atnāca peldkostīmā un vēl ar pižiku galvā, jo Latvijā tak notika pasaules ziemas čempionāts peldēšanā. Līdaka, Egila Zirņa pamudināts, visu šo sasaukumu tagad uz sēdēm līdzi ņemšot vergu - Latvija ir bļitkotāju zeme! Savukārt daļa SC deputātu, paužot dziļu nacionālo piederību, sēdēšot ar laptas un gorodku nūjām pie kājas. Viņiem tik un tā viss pie kājas!

Oranžais pārmijnieks
Pēdējo finiša spurtu pirms izšķirošā balsojuma Saeimā par pieciem biedriem, kas izlems ne tikai Kaķa Kota, bet arī visu citu dzīvnieku likteņus zilajos ekrānos un radioviļņos, taisīja blondā Dace. Tas, ka viņas uzvārda nebija Sarmītes-Molotofa-Ribentrova paktā vēl neko nenozīmēja. Viņa bija cīnītāja, ko vēl atbalstīja Lattelekabelis. Viņai ir draudzene foršā Sandra. Un bija liela ideja. Tad, lūk, Kukulītis ceļoja pie Jāņa Š. Bet viss tika nedaudz sajaukts. Pirmajā brīdī tā nenonāca pie "Dziesmas par dzīvi", bet pie "Instrumentiem". Un tur visi skatījās uz saviem instrumentiem un nesaprata, kas tā par Aploksni. Kas tā par Daci? Labi, ka laicīgi viss atrisinājās un nedēļas laikā trīs reizes oranžie viļņi raidīja Daces sterviski dzidro balsi. Domīgi kļuva ne vien Augusts B. un Boriss C., bet arī Dzintars Ā. Tomēr šis vilciens jau stāvēja uz rezerves sliedēm, lai cik aktīvi strādātu pārmijnieks. Laikam būs vien jāsāk dziedāt un spēlēt akordeonu.

Noskatījusies Parādnieka frizieršovu, Kombuļu Inese parādā nepalika. Viņa sasauca preses konferenci un nodemonstrēja, ka apspalvojums sievieti tikai izdaiļo - padusēs, uz kājām, uz krūtīm. Voldim tas ļoti patīkot, jo pēc vētrainas nakts viņš spalvās pazūdot kā mežā un tad sievai varot stāstīt, ka bijis aizmaldījies. Un ja vēl starp kāju īkšķiem ieliek dredus! Kā pirmās uz Kombuļu Ineses ierosmi atsaucās akcijas Go blonde! dalībnieces. Šogad tikšot noskaidrota spalvainākā blondīne un arī visvairāk sadredotā blondīne. Blondīnes dredotgribētāju rinda jau tagad esot gana gara. Visi ienākumi tikšot ziedoti Diabugu pilsētas bērniem Gambijā. Atbildi parādā nepalika arī Jefreitors no Degpunkta, kam vēders jau dredojas, no Saeimas tribīnes paziņojot, ka noskūs visu, ko var noskūt un kur pucnazis aizķeras. Varbūt tad popularitātē izdosies pārspēt Inesi un savākt 501 atsauksmi.

Neominhauzens no EP
No Briseles uz brīdi iegriezies Latvijā, ar šausmu stāstiem šejieniešus sāka biedēt Aleksandrs Mirskis. Jaunais EP prezidents Martins Šulcs tagad visiem nacionāļiem parādīšot, kur eži ziemo. Par situāciju Latvijā šis zinot vairāk nekā Piebalgs, jo ar Mirski regulāri dzerot tēju, spēlējot durakus un sacenšoties armrestlingā. Tam, ka Saša runā tikai krieviski, bet Schulz ne - nav nozīmes. Viss i tāpat esot skaidrs. Pirmais, ko Saša iecerējis veikt ar Šulca atbalstu - maksimāli ātri atjaunot Minhauzena muzeju Duntē un tur būšot arī Mirska istaba. Valoda un nepilsoņi var mazliet pagaidīt.

Latvijas upes un ezeri vēl tikai lielās ilgās gaidīja, kad tās pārklās gludais ledus segums, kad jau parādījās ziņa: "Noslīcis bļitkotājs". Un ne jau Arēnā Rīga, kas Rīgā bija teju vai vienīgā vieta ar cienīgu ledus biezumu. Kad glābēji pārmeklēja Baltezeru, tad arī atrada bļitkotāju. Viņa pufaikas kabatā bija divas paciņas papirosu "Sever", pusizdzerts "Kristāldzidrais" un 1957.gada 18.janvāra "Sovetskaja Latvija". Jaunākais ugunsdzēsējs-glābējs Žanis, kam šī bija pirmā darba diena, vēl mēģināja ko darīt lietas labā un sāka mākslīgo elpināšanu "no mutes mutē". Tad atzina, ka jau 55 gadus nekas vairs nav glābjams.

Aizvadītā nedēļa deva teju nāvējošu triecienu vairākiem Latvijā par mūžīgiem uzskatītiem biznesiem - zārku ražotājiem, krematorijiem, kau pieminekļu taisītājiem, izvadītājfirmām. Kopā sanākot Dzīvnieku aizstāvju klubiem, Suņu audzētāju biedrībām, Zoopsihologu asociācijai, Kāļu audzētāju uz kāla pulciņš, Suņu fekāliju pārstrādes kombinātam, Zoofilu klubiņam tika pieņemts revolucionārs lēmums - turpmāk nelaiķus izbarot suņiem. Atkritīs visas tālākās klapatas, ietaupīsies resursi un pie reizes tiks dots vēl viens trieciens latviskajai identitātei - to biš kapusvētkiem. Jo pēc pārdesmit gadiem kapu kā tādu vairs nebūs. Tur varēs ierīkot suņu pastaigas laukumus. Un tad Ushak off atklāja Ameriku! Būs daudz atklāšanu, būs daudz iespēju pazīmēties.

Totāls izmisums Vidzemē
Bet visā Vidzemes vēlēšanu apgabalā iestājās totālā depresija, ko nevarēja pat salīdzināt ar to, kas Ameriku plosīja pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Tika plēsts apmatojums, galvas dauzītas pret dievnamu kāpnēm, olas liktas starp dzirnakmeņiem un vēl daudz kas cits. Vēlētāji nevarēja sev piedot, ka bijuši tik aptaurēti un viedi blondajai Kukulei Aploksnei Pateicībai Mīnusai ir salikuši tik daudz mīnusu. Tagad viņa kā veca nauda gandrīz bez naudas. Bet, kā teica dižais Rainis - "Tā nevar palikt!". Tāpēc Līgatnes zoodārzā pie Lāču mātes migas satikās Skultes, Kuivižu, Engures, Mazirbes, Jaunjelgavas un Daugmales ostu prezidenti un pēc dažām dienām  Bērziņprezidents gandrīz vienlaicīgi saņēma vēstules ar lūgumu pārdēvēt Diršu, Muļķu ciemus un arī Lielās Kļockas, kā arī lūgumu Ventspils brīvostas valdē ielikt Sandru. Citādi gan Diršos, gan Ventspilī sāksies bads, posts un varbūt arī mēris. Kurš gan latvjiem tādu likteni novēlēs, tāpēc izeja (ieeja?) bija tikai viena. Un tagad Ventspils brīvostā kukuļošana būs pavisam legāls process. Tāpēc pat Puzes taurētājs neko neiebilda, kaut nevienu no Aplokšņu Sarkanā krusta partijas viņš i acīs negribēja redzēt. Taču bija gudrs. Nekad nevilka sarkanās līnijas un nekad neteica "Nekad".

Ar otru vēstuli beidzot varēja pielikt punktu reģionālās reformas otrajam punktam - Lielās Kļockas pārdēvēja par Lielajiem Kalvīšiem, mazās - par Mazajiem Kalvīšiem, Diršu ciemu par MazZalāniem, jo Zalāni Latvijā jau ir, bet Muļķus - par Ļešču Šleseriem. Sākumā jau bijusi doma saukt par Slakteriem, bet ciemnieki vēl vairāk sašutuši - tad jau labāk būt no Muļķiem nekā no Slakteriem!

Bet citādi viss mierīgi - abi karapulki gatavojas referendumam.

Dzidris Skaidris Gaujmalietis no Katla vulkāna

DELFI Aculiecinieks

Tags

Jūsmis Skaidris Gaujmalietis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form