Vēlāk internetā atradu, ka šī sēne saucas "asiņainais zobs". Tā ir neēdama un ļoti indīga sēne - indīgākā sēne uz planētas Zeme. Parasti tā atrodama Ziemeļamerikas, Austrālijas un Eiropas mežos. Nesen pāris eksemplāri atrasti arī Korejā un Irānā.
Lai nāvīgi saindētos, atliek vien to nolaizīt. Tomēr sēnei piemīt arī pozitīvas īpašības - tā smaržo pēc zemenēm un satur antibakteriālas vielas.
"Visticamāk, aculieciniece papildus informāciju par krāšņo sēni ir meklējusi internetā, kur pirmajās lapās parādās nepareiza informācija. Atrastā sēne ir brūnzobe - bankeru dzimtas (Bankeraceae) sēnes, ar cietiem, koksnainiem augļķermeņiem - tā nav indīga," portālam "Delfi" pastāstīja Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele.
"Pilieniņi šad tad parādās, un tas ir iemesls, kāpēc sēne ir neēdama. Brūnozobēm ir divas sugas - Peka(Hydnellum peckii) un rūsganajai (Hydnellum ferrugineum) brūnzobe. Peka brūnzobe atšķiras ar sīvu garšu, bet, tā kā ēdama nav ne viena, ne otra, tad diez vai kādam būs vēlēšanās šīs sēnes nogaršot. Latviešiem ir tās mūžīgās bailes, ka skaistas sēnes noteikti ir indīgas. Brūnzobes ir mikorizas sēnes, kas aug skuju koku mežos un sastopamas diezgan bieži.
Šķidruma izdalīšanos auga lapu virsmas sauc par gutāciju. Sārtais brūnzobju šķidrums satur vielu - atromentīnu, kas ir bioloģiski aktīvs antikoagulants (kavē asins recēšanu un trombu veidošanos) un kam piemīt arī antibakteriālas īpašības. Brūnzobes var izmantot dzijas krāsošanai. Atkarībā no kodinātāja iegūst pelēcīgu, zilganu vai zaļganu krāsu.
Pasaulē indīgākā sēne ir zaļā mušmire, un tā aug pie mums Latvijā. Arī baltā mušmire ir ļoti indīga," norādīja Dāniele.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
