Foto: DELFI Aculiecinieks

"Telefona aparāts nav bojāts, prātiņš arī vēl turas," tā Normunds, kurš šovasar bija liecinieks neparastai ainavai Pāvilostas pludmalē – virs jūras redzami ēku silueti. Vai iemūžinātā ainava ir mirāža? Par to raksta turpinājumā.

"Siltā, vējainā jūlija vakarā kopā ar draugiem baudījām saulrietu Pāvilostas pludmalē. Emocionālo pacēlumu tīri cilvēcīgi nofiksēju ar pāris fotoknipšiem telefonā. Skaidrs, ka visa uzmanība bija uz rietošo sauli, tādēļ neko vairāk nepētījām. Vēlāk, apskatot bildes, likās tādi dīvaini, it kā augstceltņu silueti pie apvāršņa. Ēkas ar skursteņiem. Paši jokojām, ka zemeslode ir plakana un no Pāvilostas ir redzama Ņujorka. Telefona aparāts nav bojāts, prātiņš arī vēl turas. Vai tiešām ir iespējama tāda optiska parādība?" vaicā Normunds, kurš iemūžinājis vairākas bildes ar neparasto ainavu.

"Delfi Aculiecinieks" komanda komentāru vaicāja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāvei Sanitai Pelēķei.

"Pirmkārt, uzreiz ir jāmin, ka mirāža nav meteoroloģiska parādība, tā ir optiska parādība atmosfērā, kas saistīta ar gaismas staru refrakciju jeb laušanu atmosfērā. Nevaram arī viennozīmīgi noliegt vai apstiprināt, vai fotogrāfijās iemūžināta ir mirāža. Parādība tika redzēta virs jūras? Vai tas tika konstatēts pēc tam, aplūkojot fotogrāfijas telefonā vai datorā?" tā LVĢMC pārstāve.

Kā veidojas mirāžas? Kad tās visbiežāk var novērot? Pelēķe to skaidro šādi: "Gaiss sastāv no dažādu temperatūru (blīvuma) slāņiem. Dienā, spīdot saulei, pie zemes gaiss sasilst vairāk, savukārt naktī zemei tuvākais gaiss atdziest straujāk. Mirāžas veidojas gaismas stariem šķērsojot šos dažādos slāņus un noliecoties no sava sākotnējā krišanas virziena (dažāda blīvuma vidēs gaismas stari ceļo atšķirīgi). To sauc par refrakciju. Jo lielākas ir temperatūras atšķirības, jo izteiktākas gaismas deformācijas ir novērojamas. Mirāžā tāli priekšmeti var izskatīties deformēti, pacelti virs zemes vai pārbīdīti. Virs jūras gaismas staru refrakcija ir novērojama karstās vasaras dienās, kad ir intensīvāka iztvaikošana. Tās ietekmē atdziest ūdens virsējie slāņi un attiecīgi pazeminās arī apakšējo gaisa slāņu temperatūra (veidojas slāņi ar būtiski atšķirīgu temperatūru un blīvumu) – ir iespējams novērot mirāžas, kur tālumā esošs objekts it kā atraujas no zemes un karājas gaisā."

Lasītāja fotogrāfijas un tekstu nosūtījām arī Latvijā plaši pazīstamajam Latvijas Universitātes pētniekam un astronomam Ilgonim Vilkam. Lūk, kas viņam par to sakāms: "Jā, kaut kas ļoti dīvains. Pārāk jau nu taisnas līnijas, lai būtu mirāža. Vajadzētu noskaidrot fotografēšanas apstākļus, vai gadījumā nav fotografēts caur logu, tad tie varētu būt atspulgi."

Sūtiet savas reportāžas un par mēneša labāko reportāžu saņemiet balvu – dāvanu karti no "Rīga Plaza" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām e-pastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!