Pārdaugava - Piebalga
valgi likteņvēji
man vēl mazmeitu no Viņa
sievās piespēlēja
šoreiz gan lai paliek
veļa šūplādē
es Māmiņu kā stāvošu te
vēlos pieminēt
10 gadus nodzīvoja
tā kā kundze mājās
priecājās par ciemiņiem
bet ārā neizgāja
nepiekrita mašīnā pat
izbraukties pa Rīgu
lai tā vienkārši caur stiklu
vairs tik apskatītu
smaidīja gan allaž pretī
pateicīgs par labo
satraucās ka pasaule
nesatiek un karo
kurš ar kuru un kāpēc
vienmēr uzklausīja
un kad nāca vēlēšanas
urnu sagaidīja
esot arī kašķējies
it kā ne par ko
bet sakiet - kā lai divatā
ar meitu nodzīvo
sagaidīja paauklēja
maz-maz-mazmeitiņu
tak līdz simtam neizvilka
vienu mazumiņu
pāris sveču tortē vēl un -
jāsauc pažarnieki
nolēma - jau nākamreizi
nav ko riskēt lieki
krita - kaulu saskrūvēja
bet no šitā visa
nepagāja mēnesis
kad mūsu Māmiņš dzisa
tad nu Rīgu izbraucām
gulties Meža kapos
blakus Meierovicam
atkal zelt un lapot
aizgāja kā bišu māte
paliek tukšums vietā
tagad mums ir pašiem jāspēj
salasīties spietā