kristīta kā Hermīne

mūsu saukta - Māmiņš

arī trešā personā

sakām īsi - Viņš

Pārdaugava - Piebalga
valgi likteņvēji
man vēl mazmeitu no Viņa
sievās piespēlēja

šoreiz gan lai paliek
veļa šūplādē
es Māmiņu kā stāvošu te
vēlos pieminēt

10 gadus nodzīvoja
tā kā kundze mājās
priecājās par ciemiņiem
bet ārā neizgāja

nepiekrita mašīnā pat
izbraukties pa Rīgu
lai tā vienkārši caur stiklu
vairs tik apskatītu

smaidīja gan allaž pretī
pateicīgs par labo
satraucās ka pasaule
nesatiek un karo

kurš ar kuru un kāpēc
vienmēr uzklausīja
un kad nāca vēlēšanas
urnu sagaidīja

esot arī kašķējies
it kā ne par ko
bet sakiet - kā lai divatā
ar meitu nodzīvo

sagaidīja paauklēja
maz-maz-mazmeitiņu
tak līdz simtam neizvilka
vienu mazumiņu

pāris sveču tortē vēl un -
jāsauc pažarnieki
nolēma - jau nākamreizi
nav ko riskēt lieki

krita - kaulu saskrūvēja
bet no šitā visa
nepagāja mēnesis
kad mūsu Māmiņš dzisa

tad nu Rīgu izbraucām
gulties Meža kapos
blakus Meierovicam
atkal zelt un lapot

aizgāja kā bišu māte
paliek tukšums vietā
tagad mums ir pašiem jāspēj
salasīties spietā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!