Alise: Ironiskas skices jeb kur pazudusi iedvesma

Velns parāvis, plīts jātīra. Tie mudaki¹ vakar, kartupeļus cepot, visu virsmu nošķieduši ar taukiem. Būtu kaut vai vāku pannai uzlikuši...

Dzeru kafiju un skatos pa logu. Aiziet tantuks. Aizkari pavērti, un šis lūr tieši man mutē. Nu ko ieraudzīji, vecā? Logu nesen noberzu un aizkari arī tīri. Neesi redzējusi, kā kafiju dzer? Nokaunos. Varbūt tantukam pensija maziņa un kafiju nevar nopirkt.

Viss. Braucu atpakaļ uz darbu. Tikai pusdienlaikā ieskrēju kaut ko ieēst un padomāt vienatnē..

Kurš mudozvons² šitā parko mašīnu? Nu kā lai es, sasodīts, tagad izbraucu? Vai nu sev autiņu apskādēšu vai pakaļējam lukturus izdauzīšu. Bīdos turpu šurpu un klusiņām pie sevis lādējos kā tāds fūrmanis. Ietves apmale ar tik augsta, ka bez ieskrējiena neuzbraukt. A kāds te ieskrējiens, ja pāris centimetru uz abām pusēm? Ka tevi....mana mašīna atduras pret priekšā stāvošo busiņu.... Pāri ielai iet onkulītis un, niknu ģīmi rādot, krata pirkstu. Vai tā tava mašīna, īgņa? Nav tava. Tad nelien, kur nesauc. Busiņš pats vainīgs, pareizāk tā īpašnieks, jo vieta šim bija. Nē, jālien otram tieši virsū, kā sacīt – purns pret purnu. Un nekas taču nenotika, tikai drusku piedūros. Netikšu es ārā, tas točno3 skaidrs.

Eju meklēt kaimiņu, jo aizmugurējā ir viņa mašīna. Lai atbrauc drusku nost, jo pastumt tak nevaru. Kaimiņš ir pensionārs un mājās visu dienu. Atstumj savu zapiņu⁴.

Braucu. Ko velcies pa priekšu, vecā grabaža....Sen jau bija laiks uz autokapsētu! Nevari pabraukt, brauc, pa pirmo rindu, bet nelien kā gliemezis tieši abām rindām pa vidu. Piebraucu tik tuvu, ka mūsu starpā atliek tikai kāds pusmetrs. Vajadzētu prasties un pabraukt malā. Vecais žigulis priekšā tomēr nesaprot, bet garām es netieku ne pa vienu ne pa otru pusi. Kā tad, iekšā kārtējais svētdienas braucējs no laukiem. Vectētiņš ar bārdu, bet visa pakaļa piebāzta ar kaut kādām kastēm. Neko neredz. Neizturu un spiežu uz tauri. Visa iela nodārd. Man taurīte laba, no smagā autiņa ielikta. Žigulis priekšā tā kā salecas, kā sadreb un apstājas pavisam. Spiežu uz bremzi, kāja grīdā. Tas lūznis laikam domā, ka gribu šo apstādināt un patērzēt. Nu bļin5! Mugura slapja...tā jau var nervus pazaudēt. Rādu grabažai, kas sēž mašīnā, ka šim visi nav mājās. Šitā tak nevar uzvesties uz ielas! Grabaža man uz to pa logu cēli atmet, ka vajag distanci ievērot. Un vēl piebilst - jābūt prasmei braukt. Idritvaikociņ, un man šito saki tu!!! Pats ar savu „prasmi” pusielu aizņem, bet vēl leksies. Pretīm neviens nebrauc un metos pāri nepārtrauktajai baltajai līnijai – ka tik tai grabažai tieku garām. Neies tak garastāvokli maitāt šitāda parazīta dēļ.

Dzelzceļa pārbrauktuve atkal ciet. Un kāpēc tas notiek vienmēr, kad es braucu? Lokomotīve braukā turp un atpakaļ. Vai tās pārmijas nevar iekārtot kaut kur citur..kāpēc vajag tieši uz pārbrauktuves? Beidzot vaļā.

Ui, kāda bedre! Tā var bez riteņiem palikt. Nupat tikai pļickināja ciet, bet kā tad tādā slapjumā kaut kas turēsies? Nepaiet ne pāris dienas, un visas bedres savās vietās kā štiki6 stāv.

Slaidi iegriežu savā stāvvietā pie ofisa. Labi vēl, ka to neviens nav aizņēmis. Negribīgi velkos uz savu kabinetu un tikai pie pašām durvīm atceros, ka mobiļņiks7 ta autiņā palika. Sasodīts! Ej nu atkal atpakaļ. Sestais stāvs...bet lifts kā parasti nestrādā.

Mana zemapziņa ir pārslēgusies autorežīmā un vālē arā briesmīgus lamu vārdus visās tai zināmajās valodās.

Un es vēl tur iedvesmu meklēt grasījos... Paskaidrojumi ;)))
1 muļķi, nejēgas
2 muļķi, nejēgas vispārākajā pakāpē
3 absolūti, pilnīgi, nav apstrīdami
4 Zaporožecs (mašīna, kuru vairs neražo)-Mersedesu lielākais bieds
5 johaidī, jopcik, velns parāvis utt.(lasītāja brīva interpretācija)
6 durkļi (kr.), jāsaprot - stāv kā stāvējuši, kā līdz šim
7 mobilais telefons (kr.)