“Latvijas pacientiem es varu palīdzēt ar savu darbu, pieņemot lēmumus, kas ir pacientu interesēs. Attiecībā uz pacientu palīdzību man, tad vēlētos lielāku iedzīvotāju, sabiedrisko organizāciju, interešu grupu aktivitāti, lai kopīgi mēs varētu prasīt pievērst lielāku uzmanību cilvēku vajadzībām,” teica ministrs.
Požarnovs ir pārliecināts, ka nākamgad būs gads, kad veselības aprūpē sāksies augšupeja, jo ir izdevies panākt veselības aprūpes budžeta pieaugumu. Požarnovs nesaista budžeta palielināšanu ar vēlēšanu gadu, jo “attiecībā uz nepopulāru, bet nepieciešamu lēmumu pieņemšanu, tie tiek pieņemti nevis vadoties pēc vēlēšanu laika, bet pēc iespējām un prasībām tos ieviest”. Nākošā gada budžetā izdevies izcīnīt pieaugumu 21,6 miljonu latu apmērā. tas esot lielākais pieaugums veselības aprūpei kopš 1997.gada, uzskata ministrs.
Atbildot uz lasītāju daudzajām sūdzībām par jaunās ģimenes ārstu sistēmas nesakārtotību un nespēju darboties, Požarnovs kategoriski atzīmēja, ka ģimenes ārstu sistēma Latvijā netiks mainīta. “Ja ir konkrētas sūdzības par konkrētu ārstu, par tām var ziņot attiecīgajā slimokasē vai kontroles institūcijās. Viena ārsta dēļ nav jāmaina visa sistēma,” norādīja Požarnovs.
Runājot par medmāsu algu paaugstināšanu, Požarnovs norādīja, ka viņam šis jautājums, risinot veselības aprūpes problēmas, ir prioritāte, piebilstot, ka darba devējiem un darba ņēmējiem ir jāvienojas par kritērijiem, kas nosaka darba algas, un medicīnas nozare nevar būt izņēmums. Tādējādi, ja veselības budžets ir nepietiekošs, nevar vienoties par medmāsu prasību – palielināt algu par Ls 25, bet jāvienojas par tik, par cik var. Šobrīd vidēji valstī medicīnas māsu algas palielināja par 16 latiem, uzsvēra ministrs.
Atbildot uz jautājumu par bezgalīgajām problēmām ar ārstniecības iestāžu parādiem, Požarnovs minēja, ka ļoti daudzas ārstniecības iestādes padomju laikos tikušas izveidotas milzīgi lielas, ar pārspīlēti lielu gultu skaitu, tāpēc šobrīd tās ir nenoslogotas un pie mūsdienu cenām par komunālajiem maksājumiem, elektrību, degvielu, un citiem pakalpojumiem tām iekrājās parādi.
Bez tam esot novērojama situācija, ka ārstniecības iestāde uz kredīta iegādājas dārgu un slimnīcai nevajadzīgu aparatūru, piemēram, tāpēc ka aiz stūra otrā slimnīcā ir tāds pats aparāts. Daudzviet situācija esot atkarīga no galvenā ārsta saimniekošanas, jo šā amatpersona regulē naudas sadalījumu ārstniecības iestādē.
Atbildot uz lasītāja lūgumu vērtēt Einara Repšes partijas “Jaunais laiks” programmu par veselību, ministrs atzina: viņu satraucot, ka “ieviešot piedāvāto sistēmu bez pietiekoša finansējuma, kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus saņems tikai tie, kuri būs spējīgi par tiem samaksāt”.
Uz lasītāja jautājumu, kā beigusies savulaik presē aplūkotā epopeja ar zemes uzpirkšanu zem lielajām slimnīcām, Požarnovs mierināja, ka “ne Stradiņa, ne Gaiļezera slimnīcas netiks nodotas privatizācijai”.
Plašs jautājumu loks skāra recepšu sistēmu. Atbildot uz vairāku lasītāju sūdzībām par to, ka arvien vairāk tiek izrakstītas zāles, kuras ir dārgākās savā grupā, Požarnovs norādīja uz atšķirību starp Rīgas un ne galvaspilsētas ārstiem: Ja salīdzina izrakstīto zāļu dārgumu Rīgā un ārpus Rīgas, tad vērojams, ka ārpus Rīgas ārsti 20% gadījumu izraksta dārgās zāles, 80% lētās, bet Rīgā pretēji – 80% dārgās, 20% lētās. “Liela nozīme ir tam, kā attiecīgā slimokase kontrolē šo procesu. Neapstrīdu, ka ir ārsti, kuriem gandrīz visi pacienti ir smagi slimi un to ārstēšanai der tikai dārgie medikamenti, tad šādā gadījumā slimokases pienākums ir izvērtēt ārstu slimnieku kontingentu,” norādīja ministrs.
Savukārt uz sūdzību par pārāk daudz medikamentiem, kuriem tiek pieprasīta recepte, Požarnovs norādīja, ka “prasības uzrādīt recepti pamatbūtība ir jūsu drošība. Par to domā ne tikai veselības aprūpes speciālisti, bet arī zāļu ražotāju firmas, jo tieši firmas ir tās, kuras nosaka, vai viņu medikaments ir izplatāmas ar recepti vai bez”. Ministrs norādīja, ka firmas neesot gatavas riskēt ar cilvēka vēlmi veikt pašārstēšanos, jo gadījumā, ja ar šo cilvēku kaut kas notiks tieši medikamentu dēļ, tiesā prasība tiks iesniegta pret šo firmu.
Ministrs norādīja, ka noteikums, izsniegt recepšu zāles tikai pret recepti ir bijis vienmēr, tikai pavasarī nomainīja kārtību, kādā tiek kontrolētas aptiekas, kā tās izsniedz medikamentus. Te arī atklājās, cik lielā mērogā ir veikti pārkāpumi.
Ministrs skaidroja, ka Latvijā 2001.gadā uz vienu iedzīvotāju veselībai tērē 56,8 latus, bet nākamajā gadā plānots šo summu palielināt par aptuveni 8 latiem. Igaunijā uz vienu cilvēku tērē aptuveni divas reizes vairāk. Būtībā valstis, kas veselībai tērē līdz 300 dolāriem uz vienu iedzīvotāju ir nabadzīgās valstis, no 300 – 3000 dolāriem – labklājības valstis (lielākā daļa Eiropas valstu), bet virs 3000 dolāriem – bagātas valstis, piemēram ASV, Šveice.
Pilnu konferences tekstu jūs varat lasīt šeit!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
