Kā jau izskanējis plašsaziņas līdzekļos, vismaz trijos novados notiek diskusija par pagastu atdalīšanos. Tā aizsākās Rojas novadā, kur par vēlmi atdalīties paziņojis Mērsrags. Likumprojekts par atdalīšanos jau nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Arī Alojas novada Staicelē tiek vākti iedzīvotāju paraksti par atdalīšanos.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns paudis savu negatīvo nostāju pret šo tendenci. Viņš izteicās, ka novadu reformas būtība bija teritorijas vienot, nevis šķelt.
Ja nu gadījumā Saeimas deputāti atbalstīs atsevišķo pagastu vēlmi atdalīties, tad sākšoties destrukcija.
"Šis nav laiks, lai dalītos, bet gan lai apvienotos. Būtu jāvirzās nevis uz sadalīšanos, bet gan uz vēl lielākiem novadiem," uzsvēra Zalāns.
Tas nu ir ministra viedoklis. Bet ministrs, kā zināms, ir kaut kur tur augšā, un īstas sajēgas par dzīvi lauku apvidos viņam tik un tā nav, bet mēs esam te, apakšā, un mums nu ir jādzīvo un jākuļas, kā nu protam mākslīgajos veidojumos, ko sauc par novadiem.
Kā būtiskāko argumentu dzīvot un saimniekot pastāvīgi minēja arī tie Kūku pagasta iedzīvotāji, kuri bija iesnieguši vēstuli novada domei ar pamatotu lūgumu atdalīties no pašvaldības.
To parakstījuši 137 Kūku pagasta iedzīvotāji, kas veido 5% no kopējā pagasta iedzīvotāju skaita. Pasākuma iniciatore Jeļena Hnikina teic, ka patiesībā gribētāju par atdalīšanos ir daudz vairāk, gandrīz visi. Taču nepieciešamais skaits tika savākts, lai process iesāktos ātrāk.
Uz sarunu ar BD žurnālisti Kūku bibliotēkā bija sanākuši gan dažādu profesiju pārstāvji, gan pensijas vecuma ļaudis.
"Tāda likuma nav, ka mēs nedrīkstētu atdalīties," komentēja Kūku bibliotēkas vadītāja Hnikina. "Viņi nedrīkst mūs ignorēt, tāpēc gaidām atbildi".
"Esmu tik daudzus gadus nostrādājusi Kūku pagastā, tāpēc esmu skaidri iegaumējusi atšķirību starp šo un pārējiem rajona pagastiem. Šī atšķirība ir kā diena pret nakti," skaidroja Olimpija. "Pagasts vienmēr bijis uzturēts ļoti labā stāvoklī ar visām komunikācijām. Tas daudzējādā ziņā bija priekšā citiem ar sakārtotiem ceļiem, finansiālu stabilitāti. To pierāda pagasta iepriekšējais budžets. Ja 2009. gadā tā ieņēmumi plus dotācijas no izlīdzināšanas fonda veidoja 500 tūkstošus latu, tad tagad tie ir tikai 250 tūkstoši, jo novads nolīdzina visus pagastus vienādi".
"Izpētīju novadu veidošanās mērķus. It kā paredzēts iedzīvotājiem sniegt kvalitatīvus pakalpojumus. Taču patiesībā viņi nonāk vēl lielākā atstumtībā. Darbavietu kļuvis mazāk, skolas, kultūras namus likvidē. Novads pēc reformas pārņēma arī citu pagastu saistības un kredītus. Mūsu pagasts iegāja novadā bez parādiem. Taču tagad notiek izlīdzināšana un solidāri jādalās ar citiem. Kūku pagasts vienmēr bijis uzturēts un atjaunots, bet tagad mums jāvelk citu kredītsaistības. Mūsu pagasts tagad ir zaudētājs!" informācijā par apkopotajiem datiem savās pārdomās dalījās Hnikina.
Domu turpina pagasta iedzīvotāja Zigrīda Berne: "Priekšniecība atradās vienā ēkā, visus cilvēkus uzklausīja, visiem iespēju robežās palīdzēja. Turpretī tagad nezini, pie kā iet un kam prasīt. Bijušajā administratīvajā ēkā atrodas pārvaldnieks un kasieris. Pārvaldnieks nabags ir noskrējis uz visām pusēm, un viens pats visas problēmas nevar atrisināt. Turklāt visi pārvaldes jautājumi jāsaskaņo ar domi. Tas nozīmē, ka seko riņķa dancis: kamēr visas problēmas izlemj komiteju, tad — domes sēdēs, kamēr nonāk pie mums, paiet laiks. Turklāt pagastā ir 2060 cilvēku. Vai pārvaldnieks viens pats spēj ar visiem kontaktēties? Viņš jau tā ir atsaucīgs un izpalīdzīgs. Tam, ja ko akūti vajag, jābrauc uz domi pašam. Ceļš tak ir daudz tālāks un dārgāks nekā līdz bijušajam pagasta kantorim!"
Sanākušie iedzīvotāji uzsvēra, ka ir pilnīgi zudusi informācijas aprite. Ja agrāk bija zināms, kas notiek, kur un kā tiek izlietota pagasta nauda, tad tagad viss kā tumsā tīts. Zināms tikai, ka uz novadu aiziet lielas naudas summas darbinieku uzturēšanai. Nauda tiek nelietderīgi izšķērdēta.
"Par kādu līdzekļu ietaupījumu var būt runa, ja ir jāuztur tik liels aparāts, — sprieda vietējā iedzīvotāja Olimpija. "Ir tak jāfinansē visa lielā rajona padomes administratīvā ēka, visi trīs stāvi un tik daudzas štata vienības! Kā nekā novadi pārņēma rajona padomes darbiniekus. Turklāt visus iepriekšējos priekšniekus vajadzēja nodrošināt ar siltām vietām. Tikai pagastos "samazināja" sētniekus un citus sīkus gariņus, rajona padomei varbūt viena otra sekretāre zaudēja darbu. Bet administratīvajā aparātā štati tāpat palika lieli! Tagad taču viss datorizēts, kam vajadzīgs tik daudz darbinieku?! Tāpat tak' nauda aiziet uz citu pagastu pārvaldēm dažādu ēku uzturēšanai un visām citām pārvalžu vajadzībām."
Iedzīvotāji izteica savu neizpratni par to, kāpēc Krustpils novada dome savāca noslēgtos līgumus par zemi, jo tos vajagot sūtīt uz domi, un vietā būšot jauni. Par vecajiem līgumiem samaksāts, tad jau par jaunajiem arī būšot jāmaksā! Vecie esot jāatdod obligāti, bet kurā likumā tas teikts! Vai tad nav vienkāršāk iepriekšējos līgumus papildināt?
Sanākušie Sūnu pamatskolas pedagoģiskie un citi darbinieki izteica savu neapmierinātību ar to, ka tagad finansējums tiek izlīdzināts pa visām novada mācību iestādēm visām vienāds. Taču skolu novadā ir daudz, turklāt visas taču nav spējīgas pastāvēt. Materiālā ziņā skola ir zaudētāja.
"Ja kādreiz ar piešķirto finansējumu varēja rīkoties pēc saviem ieskatiem, zinot, kas iestādei tobrīd ir vairāk vai mazāk vajadzīgs, tad tagad ir pavisam švaki," stāstīja Anita Krastiņa. "Tagad visu laiku jāatskaitās pašvaldībai, ko drīkst un ko nedrīkst pirkt. Turklāt vēl jāpierāda, kāpēc vajadzīga, piemēram, nevis viena, bet trīs "švabras". Līdz tādiem kurioziem nonākam. Slikti ir arī tas, ka skolā vairs nav pieejama bibliotēka, kā tas bija kādreiz. Bibliotekāre strādā uz nelielu slodzi un atnāk noteiktās stundās. Skolēns pēc grāmatām nevar tikt, kad viņam vajag".
Ļoti daudzi bērni skolā neēd. Skolā ēdienu gatavo firma, pusdienas maksā 90 santīmu. Brīvpusdienas ir no 1. līdz 5. klasei, bet arī ne visiem, kuriem tas ir vajadzīgs. Lielo klašu bērni neēd gandrīz vispār. Aizskrien uz tuvējo veikalu vai paņem kaut ko no mājām līdzi. Vairāk pusdieno pilsētas bērni.
"Mums jau nebija nekādas izvēles, kā virzīties uz atdalīšanos," domu turpina Zigrīda. "Domas par novadiem no mums jau neviens neprasīja. Gluži tāpat kā agrāk padomju laikos — sadzina kolhozos, un viss. Mēs iesim līdz galam, bet ko un kā darīs citi pagasti — tas viņu ziņā."
Iedzīvotāji stāsta, ka pagasta kultūras centrs, informācijas avots ir vietējā bibliotēka un tās vadītāja Jeļena Hnikina.
"Te var sanākt, pārrunāt notiekošo, sameklēt vajadzīgo informāciju internetā un apmainīties viedokļiem. No dažiem sīkiem strautiņiem veidojas liels avots. Tā arī tagad tapa šī vienotā nostāja, ka mums jāatdalās no novada," saka Zigrīda Berne.
Taču katrai iecerei ir iedvesmotāji un organizētāji, un sanākušie Kūku pagasta ļaudis saka, ka tie esot Hnikina, Berne, Iveta Turkina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
