Ceturtdien ASV prezidents Džordžs Bušs deva zvērestu, uzsākot savu otro prezidentūras termiņu un solot veicināt valsts sabiedrības apvienošanu pēc šķelšanās, ko radījis karš Irākā.
Bušs, kurš savu otro prezidentūras termiņu iesāk ar tik zemu atbalsta reitingu, kāds nav bijis nevienam atkārtoti ievēlētam prezidentam, izņemot Ričardu Niksonu, savā inaugurācijas runā teica: "Mēs esam iepazinuši pretišķības, kas mums jādziedē, lai virzītos uz priekšu pretī lieliem mērķiem, un es labā ticībā pūlēšos tās dziedināt."

Bušs arī savā runā, ko tūkstoši vēroja pie Kapitolija un miljoni skatījās televīzijā, solīja veicināt demokrātiju citās valstīs, lai "salauztu naida un aizvainojuma varu".

Viņš uzsvēra ASV sabiedroto nozīmi laikā, kad daudzi pasaules valstu līderi ar bažām sagaida Buša otro prezidentūras termiņu, bet tomēr cer, ka Vašingtona vairāk konsultēsies ar citiem savā ārpolitikā.

"Visiem Savienoto Valstu sabiedrotajiem jāzina - mēs cienām jūsu draudzību, mēs paļaujamies uz jūsu padomu un esam atkarīgi no jūsu palīdzības," teica Bušs.

Daudzi pasaules līderi, kurus atsvešinājusi ASV unilaterālā ārpolitika un karš Irākā, būtu devuši priekšroku republikāņu pārstāvja zaudējumam pagājušā gada prezidenta vēlēšanās. Taču, ņemot vērā, ka viņš tomēr uzvarēja, viņi tagad aicina Vašingtonu vairāk ieklausīties un konsultēties ar citiem.

Īsi pirms savas uzrunas Bušs, turot roku uz Bībeles, atkārtoja īso ASV prezidenta zvēresta tekstu, kuru viņam priekšā nolasīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Viljams Renkvists.

Pēc zvēresta nolasīšanas jauno prezidentu sveica 21 lielgabala zalve.

Uz ceremoniju bija ieradusies visa Vašingtonas elite, tai skaitā kabineta locekļi, Augstākās tiesas tiesneši un Kongresa vadība. Starp kongresmeņiem bija arī sakāvi cietušais Buša sāncensis no Masačūsetsas - Džons Kerijs.

Savā uzrunā Bušs vērsās arī pie demokrātiem, kuri pauduši bažas, ka viņš, līdzīgi savam pirmajam prezidentūras termiņam, centīsies īstenot konservatīvu politiku, kuru demokrāti nevar pieņemt.

"Mēs izjutām mūsu nācijas vienotību un brālību, kad pret brīvību tika vērsts uzbrukums, un mūsu reakcija bija vienota, it kā būtu nākusi no vienas sirds," teica Bušs, atgādinot par situāciju pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem.

Savā runā Bušs ne reizi tieši neminēja Irāku, vienīgi uz to netieši norādīja - "kamēr pasaulē būs reģioni, kas mutuļos aizvainojumā [un kur valdīs] tirānija (..), vardarbība vairosies un pieaugs tās graujošais spēks, un tā pārvarēs pat visaizsargātākās robežas".

"Ir tikai viens vēsturisks spēks, kas var salauzt naida un aizvainojuma varu un atmaskot tirānu nodomus, bet atalgot godprātīgo un iecietīgo cerības, un šis spēks ir cilvēku brīvība," uzsvēra prezidents.

Vēršoties pie pasaules apspiestajiem, Bušs teica: "Visi, kas dzīvo tirānijā un bezcerībā, ziniet, ka Savienotās Valstis neatstās neievērotu jūsu apspiestību un nepiedos jūsu apspiedējiem. Kad jūs celsieties savai brīvībai, mēs celsimies līdz ar jums."

Savukārt demokrāti izturas piesardzīgi pret Buša sacīto par vienotību, un norāda, ka viņa vārdus var apstiprināt tikai darbi. Viņi jau gatavojas sākt cīņu pret Buša ierosinājumiem pārveidot sociālās nodrošināšanas pensiju sistēmu, kā arī pret citām iekšpolitikas iniciatīvām.

"Domāju, ka mēs visi pirms četriem gadiem bijām saviļņoti, kad prezidents apgalvoja, ka vēlas būt vienotājs, nevis šķēlējs. Taču tas tā nenotika. Šoreiz viņam nebūs jācenšas tikt pārvēlētam, un es ceru, ka viņš turēsies pie šī motīva - būt vienotājam, nevis šķēlējam. Šai pilsētai nepieciešams nedaudz vienotības," atzina demokrātu līderis Senātā Harijs Rīds no Nevadas.

Vienlaikus ar inaugurācijas ceremoniju notika vairākas protesta akcijas, tai skaitā pretkara demonstrācija. Demonstranti ir iecerējuši izvietoties gar inaugurācijas parādes maršrutu un protestējot Bušam pagriezt muguru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!