Lielākā daļa protestētāju ar lidmašīnām, vilcieniem un autobusiem ieradās no Taivānas vidienes un dienviddaļas, lai piedalītos Taivānas Demokrātiskās alianses mieram organizētajā demonstrācijā.
Protesta akcijā piedalās arī Taivānas premjers Hsiē Čantins un bijušais prezidents Lī Tenhuis.
Ķīna 14.martā pieņēma likumu pret Taivānas atdalīšanos, taču tas tika nedaudz mīkstināts, lai uzsvērtu Pekinas vēlmi pēc "mierīgas atkalapvienošanās", taču joprojām draud ar "nemiermīlīgiem līdzekļiem", lai novērstu Taivānas neatkarību.
Labotajā likumā teikts, ka Ķīna var pielietot militāru spēku trijos gadījumos - citas valsts iebrukuma gadījumā Taivānā, ja oficiāli tiek pasludināta neatkarība, vai ja Taivānas līderi nebeidzami novilcina dialogu par apvienošanos.
Šajos gadījumos "valstij jāizmanto nemiermīlīgi līdzekļi un citi nepieciešamie līdzekļi, lai aizsargātu Ķīnas suverenitāti un teritoriālo integritāti".
Kontinentālā Ķīna Taivānu uzskata par savu sastāvdaļu kopš tās atdalīšanās, kas notika 1949.gadā, noslēdzoties pilsoņu karam, un jau iepriekš ir draudējusi ar militāru uzbrukumu gadījumā, ja Taipeja formāli izsludinātu savu neatkarību.
Tikai 25 lielākoties mazas valstis atzīst Taivānu, kuras oficiālais nosaukums ir Ķīnas Republika, turpretim vairāk nekā 160 valstis atzīst komunistisko Ķīnu jeb Ķīnas Tautas Republiku un uzskata Taivānu par Ķīnas provinci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
