Laikraksts: decembrī no Latvijas aizbraucis Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs Jefremovs

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) laikrakstam atturējās no komentāriem, vai pēdējā laikā Latviju ir pametis kāds Krievijas diplomāts.

Kā ziņots, skandāls ap Krievijas diplomātu sākās, kad "TV3" raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka no Latvijas izraidīts Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs. Atbildot uz šo paziņojumu, Ārlietu ministrija (ĀM) apgalvoja, ka diplomāts no valsts nav izraidīts, un vainoja raidījumu nepatiesu ziņu izplatīšanā publiskajā telpā.

Kā noskaidrojās vēlāk, Krievijas vēstniecības sakaru virsnieks Anatolijs Kogalovs ir iekļauts Šengenas valstu "melnajā sarakstā".

Personas iekļaušana kādas Šengenas zonas līguma valsts tā dēvētajā "melnajā sarakstā" neliek automātiski šo cilvēku izraidīt no citas līguma dalībvalsts, iepriekš atbildot uz žurnālistu jautājumiem par situāciju, kāda izveidojusies ap Krievijas vēstniecības diplomātu Kogalovu, žurnālistiem sacīja ĀM valsts sekretārs Normans Penke, gan neapliecinot, ka tieši Kogalovs ir iekļauts Šengenas "melnajā sarakstā".

"Melnais saraksts" ir daļa no Šengenas informācijas sistēmas, kurai tagad pievienojusies Latvija. Ja kāda Šengenas dalībvalsts personu iekļāvusi tās "melnajā sarakstā", uz viņu attiecas aizliegums uzturēties arī Latvijā. Izrādījies, ka sarakstā ir Krievijas diplomāts, kuram līdz gada vidum ir derīga Latvijas vīza. Tā dod viņam tiesības uzturēties Latvijā, taču viņam liegts apmeklēt kādu citu Šengenas līguma valsti. Tomēr, ja diplomāts ir iekļauts Šengenas "melnajā sarakstā", tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir publiski jāizraida.

Pēc Penkes stāstītā, ja kāda persona atrodas Šengenas valstu nevēlamo personu sarakstā, tad uz viņu attiecas tikai teritoriālie ierobežojumi, proti, persona drīkst uzturēties tikai tās valsts teritorijā, kas tai izdevusi vīzu, un nedrīkst ceļot pārējā Šengenas zonas teritorijā.

ĀM valsts sekretārs uzsvēra, ka Latvija no valsts var izraidīt diplomātus, tikai balstoties uz valsts kompetento iestāžu ziņoto, ja diplomāts pārkāpj Vīnes konvenciju. Par šo faktu kompetentās iestādes ziņo ĀM. Savukārt ĀM nekavējoties reaģējot uz to un bargākais iespējamais sods esot lēmums par personas izraidīšanu. Penke apgalvoja, ka pašlaik ĀM rīcībā neesot informācijas par nevienu Latvijā akreditētu diplomātu, kurš varētu radīt draudus valstij.

Pēc Penkes vārdiem, neesot nekādu šaubu, ka Latvijas attiecīgās drošības iestādes - prokuratūra, Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs - strādā un kontrolē situāciju. Ja līdz šim ĀM no šīm iestādēm nav saņēmusi ziņojumus, ka diplomāts būtu pārkāpis Vīnes konvenciju un kaut kādā veidā apdraudētu mūsu valsts drošību, tad arī neesot nekāda pamata runāt par kādas personas, šajā gadījumā Krievijas diplomāta, izraidīšanu no valsts, kas diplomātijā ir augstākais soda mērs.

ĀM gan tagad apstiprina, ka viens Krievijas vēstniecības diplomāts ir Šengenas zonas valstu "melnajā sarakstā", taču datu aizsardzības dēļ ministrija neatklāj šī cilvēka vārdu, valsti, kas viņu iekļāvusi "melnajā sarakstā", kā arī iemeslus, kādēļ persona iekļauta Šengenas "melnajā sarakstā". Konkrētais diplomāts darbam Latvijā akreditēts pirms Latvija pievienojās Šengenas valstu zonai, lai gan informācija par šo valstu "melno sarakstu" Latvijai jau bija iepriekš. Uz konkrēto diplomātu attiecas teritoriālais ierobežojums, proti, viņš drīkst uzturēties tikai Latvijā, nebraucot uz citām Šengenas zonas valstīm.

SAB preses sekretāra pienākumu izpildītāja Iveta Maura aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka Krievijas vēstniecības Latvijā pirmā sekretāra Kogalova darbības formāts Latvijā nerada draudus nacionālajai drošībai. Maura norādīja, ka SAB bija pilnībā informēts par Kogalova biogrāfiju un visiem tās elementiem, vēl pirms diplomāts sāka darbu Latvijā.

Pēc SAB sniegtajām ziņām, Kogalovs ieņem Krievijas vēstniecības drošības virsnieka amatu un ir kontaktpersona Latvijas drošības un tiesībaizsardzības iestādēm ar Krievijas kompetentām iestādēm. Viņš pilda oficiālā pārstāvja pienākumus un SAB ir pilnībā informēts par viņa darbības kompetenci, pienākumu loku un apjomu, kā arī statusu Latvijā, sacīja Maura.

Pretizlūkošana ir viena no SAB pamatfunkcijām, un SAB ir pilnībā nodrošinājis visas nepieciešamās informācijas ieguvi šajā sfērā.