Tas ir lielākais fizikas eksperiments, kādu līdz šim veikusi cilvēce. Lielais hadronu paātrinātājs ir izvietots apļveida tunelī pazemē zem Francijas un Šveices robežas un sastāv no vairāk nekā 1000 cilindriskiem magnētiem. Ar to palīdzību zinātnieki "stūrēs" protonu plūsmu pa 27 kilometrus garo tuneli. Eksperimenta gaitā zinātnieki paātrinās divas, pretējos virzienos plūstošas protonu plūsmas līdz gaismas ātrumam un kad protoni sekundē veiks aptuveni 11 000 apļus pa tuneli, liks abām plūsmām sadurties netālu no jaudīgiem uztvērējiem, kas reģistrēs sadursmes rezultātu.
Zinātnieki cer, ka sadursmē radīsies jaunas elementārdaļiņas, kas sniegs zinātnei ieskatu kosmosa uzbūvē. "Mēs varēsim ieskatīties dziļāk matērijā, nekā jebkad agrāk. Mēs ieraudzīsim, no kā Visums sastāvēja sekundes miljardo daļu pēc Lielā sprādziena. Tas ir fantastiski," žurnālistiem paudusi Liverpūles universitātes fiziķa Tāra Šīrsa.
Eksperimentam ar paātrinātāju būtu jāatbild uz jautājumu par to, kas ir masa. Saskaņā ar patlaban iecienītāko teoriju, elementārdaļiņas iegūst masu, saskaroties ar par Higsa bosoniem dēvēto daļiņu lauku. Jaunākie astronomiskie pētījumi liecina, ka parastā matērija - galaktikas, gāzes, zvaigznes, planētas un tā tālāk - aizņem vien 4% no Visuma, 23% izplatījuma ir tumšā matērija, bet 73% - tumšā enerģija. Fiziķi domā, ka Lielais hadronu paātrinātājs ļaus uzzināt vairāk par šo noslēpumaino matēriju un enerģiju, taču ir gatavi arī negaidītiem pavērsieniem.
Zinātnieki atzīst, ka eksperiments var arī neizdoties - ja rodas kaut niecīgākās problēmas ar kādu no magnētiem vai tunelī, pa kuru trauksies protonu plūsmas, ir kāds piesārņojums - protoniem neizdosies veikt pilnu apli. Tomēr, ja viss veiksies labi, zinātnieki liks protoniem riņķot pa tuneli, ar elektrības palīdzību neļaujot daļiņām izklīst un paātrinot tos. Ja trešdien paredzētais izmēģinājums izdosies, zinātniekiem būs jārada tunelī divas, pretēja virziena protonu plūsmas, kam pēc tam var likt sadurties.