Esmu pārliecināta, viņš vaktēja tieši mani.
Baiļu dzīta, plēsu lēkšus, ņemdama pa diviem trim pakāpieniem uzreiz, taču viņš uzspolējās ātrāk. Sestajā stāvā tiku panākta un ar švunku pieplacināta pie margām. Ar plēsoņas intuīciju viņš nojauta, ka šaušalīgi, līdz nesamaņai baidos no augstuma. Dzelžainie pirksti iecirtās plecos, auguma augšdaļa tika pārliekta pāri čīkstošām margām — ar muguru jutu daudzmetrīgu bezdibeni apakšā. Kamēr šausmās pievēru acis un gļēvi apviju rokas ap varmākas kaklu, kleita tika parauta uz augšu līdz platai vara jostai, kas apjoza manu vidukli, un viņš brutāli ietriecās manī.
Remdējis savu mežonīgo kāri, viņš nekautrējās lūgt mana tālruņa numuru!
Pēc tam ilgi kvernēju uz augšējā pakāpiena, jūtot starp kājām lipīgo sēklu un truli blenžot uz sadriskātajām biksītēm, kas šļaugani nokarājās no margām.
Piecēlos, nostūmu lēveru kumšķi lejā un vēroju tramīgu plivināšanos kāpņu starptelpā.
Biju piesmieta pašas dzīvokļa durvju priekšā!
Taču vairāk par izvarošanu mani satrieca tas, ka pirmo reizi mūžā biju izbaudījusi žilbinošu, kurlinošu, apdullinošu orgasmu.
Nolēmu policiju iekšā nejaukt, tikt galā pati.
Kopš tās reizes mēs satiekamies.
Droši vien, viņš uzskata mani par sasodīti konservatīvu būtni, jo visas mūsu mīlēšanās reizes notiek tikai uz trepēm ar dziļām šahtām. Taču viņš neiebilst, jo viņam, lūk, patīkot ekstravagantas izdarības.
Taisnības labad jāatzīst, ka Normunds ir pārgalvīgs, prasmīgs, bezgala piedauzīgs un valdzinošs, kādam ir jābūt īstam vīrietim.
Viņš man nekad nepiederēs. Esmu izdibinājusi: viņam ir zilacaina, blonda sieviņa un divi simpātiski brēkulīši.
Viņš man arī nav vajadzīgs!
Kāpēc tomēr viņam manis dēļ vajadzēja riskēt ar savu brīvību un ģimeni?
Vēl vairāk pārsteidz, ka Normundam pietiek nekaunības atkārtoti izspēlēt pirmītējo situāciju: dedzīgi skūpstot, no jauna pārkarināt mani pāri margām un kāri glāstīt, neģēlīgi jaucot kopā murgainas bailes un drausmīgu saldkaisli, tad noraut biksītes un nežēlīgi iespraukties iekšā, kad esmu kļuvusi caur un cauri mitra. Viņš tīksminās par manām šausmām, pārvēršot tās par savu ērto rotaļlietu.
Katra tāda "drātēšanās" ir kā debesbraukšana.
Esmu cieši apņēmusies septītajā reizē notriekt varmāku ellē, kāpņu šahtā.
Līdz šim varēju mierīgi likt galvu ķīlā, ka Normundam nav ne jausmas par manu nodomu — savādāk viņš nespētu būt tik bezrūpīgs un relaksēts bezdibeņa malā. Taču šodien man bija radusies izdevība aši pāršķirstīt viņa piezīmju grāmatiņu, un tagad esmu zaudējusi pamatu zem kājām. Uzdūros vietai, kur rakstīts, ka viņu fascinējot manas kaisles uzbangojumā draudīgi satumsušās acis un nojauta, ka vienā no tādiem mirkļiem es bez žēlastības iegrūdīšu viņu "nebūsmes rijīgajā mutē", bet tāds gala rezultāts nemaz neesot biedējošs cilvēkam, kuram sen apnikusi bezmērķīga veģetēšana un, šķiet bezgala vilinoša "nāves rūgtā piegarša".
Tātad, uz pašnāvību predisponēts tips? Manam atriebības plānam tas atņem jebkādu jēgu!
Tad man iešāvās prātā, ka šis viltnieks un sieviešu pazinējs dzīrās smalkā vīzē izkliedēt manu atriebības kāri.
Nu nē, tas viņam neizdosies: pavisam drīz riebīgais tēviņš nolidos no pašas baudkaisles kores un izšķīdīs pret piespļaudīto, piedrāzto cementa grīdu, bet es palikšu augšā, tīksmi glabājot klēpī pārkairināta falla pēdējās vibrācijas un dzīvības sulas pirmās šaltis.
Šodien mums ir sestā tikšanās reize. Septītā jau sarunāta...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
