Līdz šim bija zināms, ka senā pilsēta, kurai bija savs zīmogs jau 1370.gadā, veidojusies teritorijā ap Livonijas ordeņa pili, taču precīza vieta nebija zināma. Ilgu laiku bija pieņemts uzskatīt, ka senā pilsēta stiepusies gar Ventu no pils līdz Tirgus laukumam. Par iespējamo senās pilsētas robežu tika uzskatīta Pils iela.
Ventspils muzeja vēsturniece Ingrīda Štrumfa jau diezgan sen izteikusi hipotēzi, ka senā pilsēta bija izveidojusies nevis teritorijā gar Ventu, bet vairāk dienvidu jeb tagadējā pilsētas centra virzienā no pils. Šo hipotēzi ticamāku darīja arī fakts, ka šajā vietā ielu tīklojums ir sarežģītāks, kas parasti ir raksturīgi senākām pilsētām.
"Taču tās ir prāta spekulācijas, un atradumi līdz šim šo hipotēzi neapstiprināja," sacīja Vijups. Tomēr vēsturnieki pieļāvuši, ka liecības par seno pilsētu varētu būt atrodamas zem bieza smilšu slāņa, kas gadsimtu gaitā pilsētā sapūsts. Pērn vairākās vietās, kur, pēc vēsturnieku domām, būtu varējusi atrasties senā Ventspils, tika veikti ģeoloģiskie urbumi vairāk nekā trīs metru dziļumā.
"Daudzās vietās parādījās tumšs slānis, kas tikpat labi varēja būt gan kultūrslānis, gan vienkārši sena augsne," sacīja Vijups, piebilstot, ka ģeoloģiskie urbumi tomēr nedeva skaidru atbildi, vai šajā vietā tiešām atradusies senā pilsēta. "Tieši tāpēc pagājušās nedēļas atklājums Maiznieku ielā, Skolēnu jaunrades nama būvlaukumā, ir tik svarīgs," sacīja Vijups.
Pārbaudes rakums 3,80 metru dziļumā tika veikts pēc vēsturnieku ierosinājuma ar mērķi pārbaudīt, vai hipotēze par patieso senās pilsētas atrašanās vietu atbilst patiesībai. Atklātais aptuveni 1,30 metrus biezais kultūrslānis šo hipotēzi ir apstiprinājis. Kopējā aina bijusi šāda - apmēram pusmetru bieza mūsdienu virskārta, zem tās - pusotru metru, vietām biezāks, dzeltenu smilšu slānis, kas sapūsts 17.-18.gadsimtā, kad apkārtnē izcirsti koki.
Zem smilšu slāņa - pelēcīgi smilšaini slāņi, kas iezīmē "smilšu uzbrukuma" sākumu, kad cilvēki šeit tomēr vēl turpinājuši dzīvot. Zemāk - apmēram divus metrus no mūsdienu virsmas - atklājies tumšs kultūras slānis, kura augšpusē atrastas pilnīgi drošas liecības par 16.-17.gadsimtu un senās pilsētas pastāvēšanu šajā rajonā, - apcirstas koka šķēpeles, ķieģeļu un trauku lauskas, naglas, auduma gabals, dzīvnieku kauli.
"Kultūras slānis ir 1,30 metrus biezs. Tāds neveidojas 10 vai pat 100 gados. Tā ir ilgstošas apdzīvotības liecība," sacīja Vijups. Visticamāk, apakšējā šī tumšā slāna daļa veidojusies vismaz 15.gadsimtā, tomēr drošas liecības par 15.gadsimtu netika atrastas, jo pētījumu vieta ir neliela un apakšējā kultūras slāņa līmenī strauji ieplūdis gruntsūdens, skaidroja Vijups.
Lai gan gūts apstiprinājums tam, ka senā pilsēta šeit ir atradusies, precīzas tās robežas pašlaik nav iespējams pateikt, jo vispirms jāveic apjomīgi arheoloģiskie izrakumi šīs vietas tiešā tuvumā. Vijups pieļauj, ka izrakumus varētu veikt jau šī gada rudenī vai nākamā gada vasarā. Lai veiktu šos darbus, nepieciešams finansējums un rūpīga sagatavošanās. Izrakumi būs sarežģīti, - kaut vai tāpēc, ka kultūrslānis atrodas dziļi. Tam gan ir arī priekšrocības, piemēram, veicot ūdensvada ierīkošanas darbus, nav jāsatraucas, ka varētu tikt izpostīts kultūrslānis, skaidro Vijups.
Pēc Vijupa domām, vietai, kas līdz šim tika uzskatīta par senās Ventspils atrašanās vietu, arheoloģiskās aizsardzības statuss noteikti ir jāsaglabā - kaut vai tāpēc, ka Tirgus laukums ir vēsturiska liecība par 17.gadsimtu. Tomēr arheoloģiski aizsargājamā teritorija būtu jāpaplašina, ietverot tajā vietu, kur atradusies senā Ventspils.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
