Foto: AP/Scanpix
Šodien un rīt, 22.maijā, Rīgā notiekošajā Austrumu partnerības samitā uzmanība tiks pievērsta arī Piedņestrai un Kalnu Karabahas konfliktam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Austrumu partnerības samita deklarācijas melnraksts.

Deklarācijas melnrakstā, kas, pēc diplomātu sacītā, joprojām tiek regulāri papildināts un labots, uzsvērts, ka samita dalībnieki paudīs nepieciešamību ātrāk mierīgā ceļā risināt reģionā notiekošos konfliktus, pamatojoties uz starptautiskajām tiesību normām un principiem. Tajā pašā laikā arī pausts, ka konfliktu atrisināšana un savstarpēja uzticēšanās ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas un sociālās attīstības uzlabošanai.

Tāpat tiek paredzēts, ka samita dalībnieki atbalstīs Eiropas Savienības (ES) lomu konfliktu risināšanā, kā arī pašreizējo formātu un procesu saglabāšanu jomās, kurās tas pašlaik ir nepieciešams. Paredzēts arī, ka samita dalībnieki arī īpaši uzsvērs Piedņestras neoficiālās galvaspilsētas Tiraspoles un Moldovas galvaspilsētas Kišiņevas dialogu visos formātos, kā arī atkārtoti paudīs pilnu atbalstu sarunām par Kalnu Karabahas konflikta risinājumu.

Jau vēstīts, ka Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!