Mērs Aksenoks nebija labi iemācījies tekstu un špikoja no lapiņas. Ministre Druviete saskaitās, gribēja mēram ielikt neapmierinošu atzīmi, atstāt uz otru gadu un aizsūtīt uz korekcijas klasi. "Kā māku, tā maunu", - atsaucās Aksenoks, sarāvās mazāks, paslēpās zem krāsaina lietusmēteļa un iejuka kaut kur dejotāju pulkā. Tad atnāca Pērkontēvs, uzzibsnīja zibeni un aizdedzināja Dziesmu svētku uguni. Eirosavienībā pietrūka latviešu valodu zinošu tulku. Tāpēc īpaša komisija staigāja pa ielām, klausījās kas runā latviski, ķēra tos ciet un sūtīja uz Briseli, Strasbūru un Luksemburgu. Bet latviešu valodā runājošie spurojās pretī un negribēja braukt. "Ja jau strādāt ārzemēs, tad par šampinjonu lasītāju Īrijā, krogus dancotāju Grieķijā vai celtnieku Zviedrijā" - sauca latviešu valodā runājošie.
Aizkraukles tiesneši izrādījās filoloģiski izglītotāki nekā jēkabpilieši, un Robinu Hudu ar Kaupēnu nesajauca. Salīdzinājumus lietojošo žurnālisti attaisnoja. Latvijā līdz šim vairākas bankas vēl nebija aplaupītas, bet kādi Kaupēni vai Robini Hudi (kas tieši, to vēl precizēs) nolēma netaisnību labot, un aplaupīt arī Pareksi. Iegāja pa sētas durvīm, paķēra uz galda atstātos 20 000 lašukus un laidās projām. Vēlāk pārskaitīja ieguvumu, un konstatēja, ka nepietiek pat dzīvokļa iegādei, kur nu vēl villai. "Bet tā taču tikai pāris dienu kabatnauda!" - uzzinājuši par zādzību, Latvijas bagātāko papuci mierināja viņa atvases.
Tika izsludināts, ka vairs nedrīkstēs pārdot vārāmo sāli, tāpēc pircēji atkal bariem metās uz veikaliem iepirkt sāli, cukuru un sērkociņus - katram gadījumam. Par banāniem gan bija maza interese. To bija savests tik daudz, ka reti kam tos vairs vajadzēja, tāpēc tika nolemts likvidēt arī banānu Joahima partiju - bez tam tik daudzas jaunas gulbju un negulbju partijas jau bija vietā saradušās. Vai tad nepietika?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
