Pirmais indes piliens bija nekas vairāk kā malks no asaru trauka. Es iedevu tev padzerties un tu prasīji vēl, lūdzies pēc nāves, to neapzinoties. Kaut arī es tevi brīdināju, tev ar malku pa malkam bija par maz, domāji, ka varēsi to izdzert un nekas tev nenotiks. Es ļāvu tev piedzerties, noskatījos kā ik malks dod tavām rokām spēkus ieskicēt, uzzīmēt, papildināt kādu neatpazīstamu tēlu. Man bija žēl sevis un tevis, taču tā bija bauda noskatīties tevī tādā apreibušā, es pat nemanīju, pa kuru laiku mans asaru trauks vairs neatradās manās rokās. Spoža gaisma bija apžilbinājusi acis.

Tad bija noticis kas nezināms, mums bija jāiet, trauku izdzert arī nebija iespējams. Ceļš, pa kuru jāiet, izrādījās trausls ledus. Man laikam bija jāseko tev. Es sekoju. Brīžiem ieklausījos tavos vārdos, kuri kļuva aizvien žultaināki. Jo vairāk tie tādi kļuva, jo vairāk es atpaliku no tevis. Inde no asaru trauka bija tevi pārvērtusi. Es atskatījos. Cieši man aiz muguras gāja tevis uzzīmētais tēls. Man viņš bija svešs. Zīmētais cilvēciņš centīgi ieturēja konstantu distanci. Aiz viņa bija redzami melni negaisa mākoņi, likās, arī tie man seko.

Tu ierunājies vārdos no atmiņām. Skurbums bija sabojājis kādreiz tajos ieliktās jūtas, tie skanēja kā spļāviens sejā. Tajos bija runājusi sirds. Tagad, kad tos izdzirdēju, ledus zem manis ielūza. Zīmētais tēls pagāja garām, es nevienu no jums nesaucu. Man likās, ka tā ir labāk. Pat čuksts neizlauzās pār manām lūpām, tās bija sāpīgas, vārdos neizteiktas ardievas. Tu gāji un runāji pārliecībā, ka es joprojām sekoju tev. Bet tavos vārdos klausījās tikai tevis radītais tēls, es biju tālu aizmugurē aizmidzis, sastindzis un nogrimis drošā vietā ar dīvaina prieka pildītu apziņu, ka šeit mani neviens neatradīs. Tā bija labāk un drošāk.

Es zināju, ka brīdī, kad atskatīsies, tu iegūsi apskaidrību un sapratīsi, kur bija tas, par ko apgalvoji, ka tā nav. Būs vēls un tukšums kaut kur tevī liks iziet skurbumam. Paģiru asaras pildīs trauku, ko tev iedos tevis zīmētais tēls. Tad viņš būs brīvs un pazudīs. Ja tas, ko izjuti un noliedzi, būs tev bijis kas vēl vairāk par akmenī kaltiem vārdiem, tu atradīsi mani un asaras būs vērtušās par vīnu, ja nē, tad kādu dienu arī tu dosi kādam nodzerties no sava asaru trauka.

Epilogs

"Oh, sweet Christabel. Share with me your poem. For I know now, I'm a puppet on this silent stage show. I'm but a poet who failed his best play. A Dead Boy, who failed to write an ending To each of his poems." (Nightwish - Beauty Of the Beast)

Mājas lasīšanai:
Nightwish - Slaying the Dreamer
Papa Roach - Decompression Period

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit