I
Es atguļos krustcelēs un atdodos
pirmajam garāmbraucējam
būdama rafinēta stopotāja
ar to apgānu krustceles
un iegūstu Kleopatras grāciju
Zeltiņas pievilcību
Mesalīnas jutekliskumu
Žozefīnas viltību
Katrīnas Lielās izvēlīgumu
un neizmērojamu varu pār vīriešiem
krustceles ir apgānītas
mani kritizēsiet, sunīsiet no panckām laukā?
es atsavinu tām šķīstumu
II
kātosi pa labi, – karalieni izmīlēsi
kātosi pa kreisi, – noslīksi akacī
iesi taisni, – kļūsi par žigolo
es kā latvietis piezemēts
pēc vārda kabatā rakājos
palikšu tepatām un strādāšu
par Kaupēnu
III
gara smuka ģimnāziste
pardon – mātesmeita
no brūtgāna ne ziņas ne miņas
ko tik es neizmēģinu:
i’ plika pa rasu vārtos
i’ pret galda stūri nesēžos
i’ raganu viru zem spilvena pabāžu
ar Velnezera vilkuvālēm
lai pieburtu tiklu tizlu tautudēlu
grābekli norijušu
visbeidzot pusnaktī izslienu pakaļu gaisā
pūlos caur kājstarpi
saskatīt savu nākotni
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
