Pēteris bija nobažījies par savas nastas likteni,- viņš domāja vai tai ir liktenis un ja ir, tad vai tas arī ir atkarīgs no zvaigznēm. Ja cilvēkiem tas ir tā, vai tad nastai, vai sainim, vai bagāžai tas var būt atkarīgs no tā paša, droši, ka nē. Pilnīga pārliecība pārņēma Pēteri. Tā pārņēma ne tikai Pētera saprātu, ne tikai apziņu, arī Ego, Super Ego, Id un pašus krēslainākos zemapziņas nostūrus. Saiņu ,somu un citu nesamo liktenis ir katram nesamajam savs, kā cilvēkam DNS, tā sainim - tā saturs, kurš nav paša saiņa veidots, bet gan likts, samests, iemests, kārtīgi novietots vai pavirši aizmirsts, vai arī rūpīgi sapakots, svarīgi ir arī tā un sastāvdaļu vecums, smarža, biolauks, ar ko to apveltījuši TIE, kas veidoja saini,- tātad daļēji arī tā likteni. Nozīme ir dažnedažādo komponentu saderībai, kopizveidotajai videi, vai izdalījumiem, smaržām un iespējamajām ķīmiskajām reakcijām, draudiem apkārtējai videi vai pat Humanoīdam, sociumam, globālajam klimatam un pat zivju un putnu migrācijai. Īsāk sakot - jebkam kas nav tukšums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit