Jādomā, ka tikpat lieti jaunajam objektam un tā cēlājiem noderēs klātesošo dotā labu vārdu ceļamaize. – Muzeji nenes peļņu materiālā izteiksmē, tie dod garīgo bagātību. Mūsu kultūras vērtības, valoda ir tā, kas ļāva Latvijai un latviešiem izdzīvot cauri gadu simteņiem. Ir ārkārtīgi slavējami, ka šobrīd mūsu valstī ir tādi cilvēki, kas saprot šīs vērtības un var atļauties tajās investēt, - paldies par Minhauzena muzejēkas celtniecību gan SIA “Minhauzena pasaule” īpašniekiem Ivaram Strautiņam un Atim Sausnītim, gan arī pārējiem šī projekta īstenotājiem – Jānim Ulmim un Gunai Preimanei teica Minhauzena muzeja patronese, mūsu novadniece Anita Emse. Sadarbības partneris no Vācijas Horsts Liske pieminēja mūžīgo tēmu, vai Minhauzens ir melis vai fantasts. – Fantasts! Fantāzija cilvēkiem dod spārnus. Lai jaunceļamā māja būtu fantāzijām laba, - viņš novēlēja.
Minhauzena pasaules īpašnieki ir pazīstami kā biznesa cilvēki. Vai muzeja būvei tērēta nauda nav kā zemē nomesta? – Nē,- pārliecināti apgalvo Strautiņš. – Mums kādreiz dzīvē varētu būt problēmas ar ražotņu konkurētspēju, bet tūrisma biznesā un dabas saglabāšanā mums konkurentu nav un nevar būt. Savukārt A. Sausnītis spriež, ka visu naudu tāpat kapā līdzi nepaņems. Šodien uzceltie objekti pārdzīvos to cēlājus un tos pieminēs pēc gadiem. Arī viņu. Vēl savas dzīves laikā uzņēmējs cer sagaidīt valsts atbalstu muzeju darbībai.
Limbažu muzeja direktors Jānis Ulmis, kurš konsultē “Minhauzena pasaules “veidotājus, uzsvēra, ka retais muzejs ir izvietots tieši šim nolūkam domātā ēkā un uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmi muzeji, kas celti Latvijas Republikas laikā. Viņš atgādināja, ka Duntes muižā Minhauzens pavadījis laiku no 1743. līdz 1750. gadam - laimīgu, jo kā citādi – te viņš dzīvoja ar savu lielo mīlestību – Jakobīni. To laiku atgādinās atjaunojamās muižkunga ēkas pamatos iemūrētie vecie akmeņi. Piebūvīte, kas saglabājusies no senatnes, nupat nojaukta un gaida laiku, kad ēka būs gatava un tās fragmenti varēs ieņemt vietu jaunajā ekspozīcijā. Paredzams, ka aptuveni Ls 200 000 vērtais nams, ko projektējis Jānis Zilgalvis un būvēs Ādažu firma RUP un kas saņēmis arī Eiropas strukturālo fondu atbalstu, būs gatavs nākamgad 1. aprīlī. Pirmos apmeklētājus muzejs gaidīs pusmaijā. Muzeja darbiniekiem nav vairs daudz laika domāt, ko likt muzeja ekspozīcijā. Zīmīgi, ka nākamgad pasaule atzīmēs slavenā fantasta 285. dzimšanas dienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
