Pagājušajā ceturtdienā Elkšņos notika pagasta padomes ārkārtas sēde, kurā deputāti attapās, ka nelielais zemes gabals Saukas ezera krastā, kuru pašvaldība kopusi, izrādās, pieder privātpersonai, par ko pagastā jau sen bija aizmirsts. Daži deputāti gan uzskatīja, ka zemes nodošana privātpersonai nav notikusi un to apliecinošie dokumenti ir viltoti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pirms desmit gadiem pašvaldības zemes komisija it kā pieņēmusi lēmumu piešķirt zemes gabala lietošanas tiesības kādam vietējam pensionāram Jānim Elksnim. Pēc šī lēmuma vecais vīrs klusējis un cilvēki pieņēmuši, ka zemes gabals ir pašvaldības. Pērn notikusi lietošanas tiesību maiņa, un jaunā lietotāja Guna Purena zemes gabalu privatizējusi. Pašvaldība šo zemi ezera krastā un plaši izmantotā pludmalē ik gadu izpļāvusi un kopusi, nosūtot tur strādniekus, taču ziemā, kad uz ezera ledus tika rīkotas auto sacensības, tās saskaņojot ar dažādiem dienestiem, Elkšņu pagasta padomes priekšsēdētājam Jurim Erniņam jau radušies jautājumi par ezera gala zemes piederību.

Vēlāk pašvaldība pat izsniegusi atļauju kādam uzņēmējam pludmalē izvērst tirdzniecību, tātad tobrīd neviens nav pievērsis uzmanību, ka pludmale nemaz nav pašvaldības īpašums. To, kam patiesībā šobrīd pieder zemes gabals ezera krastā un pludmale, šogad atklāja Erniņš. Kad deputāti ierosināja šovasar pludmalē izvietot arī papīrgrozus, padomes priekšsēdētājs zināja teikt, ka zeme nepieder pašvaldībai, tāpēc par to nevar būt runas. Tad deputāti nolēma noskaidrot, kā varēja notikt, ka pašvaldība ir pazaudējusi savu pludmali.

Sēdē sarunas brīžam risinājās augstos toņos, neiztika bez personiskiem apvainojumiem, paceltām balsīm un karstām emocijām. Ik pa laikam deputāti viens otru sauca pie kārtības.

Bijušais pagasta zemes komisijas priekšnieks Dainis Černauskis uzstāja, ka 1996.gada dokuments, kas piešķir lietošanā zemes gabalu pirmajam lietotājam, esot viltots, tāpat kā viņa paraksts uz tā. Viņš ieteica nodot šo dokumentu tiesībsargiem izvērtēšanai, lai pārliecinātos par tā autentiskumu. "Uzskatu, ka tā ir falsifikācija, jo Elkšņos tolaik nemaz nebija datoru, bet šis dokuments rakstīts ar datoru," pauda deputāts.

Citi deputāti apgalvoja, ka Elksnim ir tikai četri hektāri piemājas zemes, bet ne šis strīdīgais zemesgabals ezera krastā. Deputāts Dainis Līcis jautāja, kā gan pašvaldība tālajā 1996.gadā varējusi pieņemt tādu lēmumu — nodot pludmales zemi lietošanā vienam cilvēkam. Tas neesot sabiedrības interesēs. Viņš norādīja, ka tādējādi nav ievērotas pagasta ļaužu tiesības un vaina jāuzņemas toreizējiem zemes komisijas locekļiem. Uz sēdi bija ieradusies arī Ināra Semjonova, kas kādreiz strādāja par Elkšņu pagasta zemes ierīkotāju, bet tagad ir Valsts zemes dienesta ierēdne. Viņa zināja teikt, ka laikā, kad sākusi strādāt šajā pagastā ar zemes lietām, trūcis ļoti daudzu lietu, tāpēc sākumā izskatījies, ka pagasts ir pazaudējis ap 700 hektārus zemes, jo par to nav bijis nekādu dokumentu.

Aivars Purens, kurš pārstāvēja zemes īpašnieci, savu meitu Gunu ceturtdienas sēdē, vēlāk pastāstīja, ka viņi ir vietējo zemnieku ģimene. Meita studējot Jelgavā un vēloties atgriezties dzimtajā pagastā. "Domāju, ka pagastā nav kārtībā zemes uzskaites dokumenti. Elksnim šī zeme bija piešķirta lietošanā, to parāda ne vien zemes komisijas lēmums, bet arī kadastra karte. Mēs gribējām nopirkt papildus zemi, tāpēc sāku interesēties. Tas gabals jau bija aizņemts, taču vēlāk uzzināju, ka interesējušies arī dažādi pārpircēji. Vienojāmies ar veco vīru, lai atļauj izmantot šo zemes gabalu mums. Mēs nomaksājām zemes nodokļa parādus un vēlāk 2005. gadā zemi privatizējām. Tas ir ierakstīts zemesgrāmatā, ir bijuši mērnieki, ir maksāta nauda, tāpēc ir nepatīkami, ka tagad kādam tas nepatīk. Ja būs jātiesājas, es jau vainīgs tur neesmu. Ne jau man jāmeklē un jāpārbauda viņu dokumenti," BD teica zemes īpašnieces pārstāvis.

Pašu ģimene līdz ezeram aizejot labi ja reizi gadā, taču esot interese reiz tur izvērst tirdzniecību. Neesot domas nožogot savu zemi tā, lai neviens pludmalē netiktu, jo zinot, ka sēta tāpat tiks lauzta un postīta, turklāt kas tad būtu pircēji, ja neviens pie ezera nevarētu piekļūt. "Viņiem tāpat ar mums būs jāpanāk kompromiss, turklāt jau tā puse zemes gabala ir tāda, ko paši nevaram izmantot. Tur ir krasta tauvas josla un pašvaldības ceļš, " skaidroja Purens.

Elkšņu pagasta deputāti tomēr nolēma pārbaudīt dokumenta identitāti, kurā teikts, ka pašvaldība piekrīt piešķirt zemes lietošanas tiesības Elksnim. Ja tas izrādīsies īsts, pašvaldībai būs jāslēdz līgums ar zemes tagadējo īpašnieku par pludmales un ceļa izmantošanu. Ja dokuments izrādīsies viltots, tad pašvaldībai atliks vien rast kompromisu ar tagadējo zemes īpašnieku vai tiesāties ar viņu. Tā situāciju redz Purens. Arī Erniņš saka, ka ar Pureniem nāksies vienoties jebkurā gadījumā. Vienīgi, ja dokuments būs neīsts, to nāksies anulēt un meklēt vainīgo.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form