g.a.s.: 2

nekas nav tā, kā tas ir. lai būtu labāk, nekas nav jādara. lai kur tu tecētu, neskaties atpakaļ un neizkliedz – bum, bum, bum! jo jēga ir noklusēt kliedzamo un izkliegt. vientuļnieks rotaļājas ar uguni un ugunsdzēšamo aparātu, bet filosofēt, izolēt, stimulēt vajag mācēt ar visām četrām sievām, savādāk tu vairāk neizzināsi senci čārliju. lai kā arī viņam gribas eksistēt, putukrējumu netaisa no putām, bet no sabiedrības krējuma. elizabete dzīvos mūsdienu sabiedrībā. viņa ir stilīga stjuarte ar lieliem... neķītrība... bet tāda jau viņa ir. visi ir tādi. kā lai labo citu kļūdas, ja sevi nevar pacelt un panest? par visiem grēkot lemts ir izredzētajiem muļķīšiem...?! daba ir skaista, ja to atnes mājās un ieliek traukā. taču tā pieder visiem, to nedrīkst ēst pilnu muti, jāzina mērs un jāievēro normas, jo citi tevi nesapratīs. gurķi neaug burkās, tāpat kā... kas? ko? kā? tu mani saprati, bet es tevi nedzirdēju. lūk, ko nozīmē saprašanās ar pretējo domu. viss iet caur gaisu kā cauru kartupeļu maisu, kad es zemē sēklu kaisu, galva man ir pilna domu baisu. acis, tad es ciet taisu, grābju sauju atkal laistu mīlestību skaistu, reizē arī draisku, ko neredzēsi laisku saulītē zeltainajā ārdāmies un spārdāmies. paņem viņu aiz rociņas un pasmaidi tai sejā ar visu muti, zobiem, mēli un mutes dobumu, lai redz tā tavu iekšu skaistumu! “pudeles korķis nav skaistums. mācies par reliģiju, bet zini, ka dievs nav. skrien nesteidzoties. apstājies un pavēro sevi no malas. vai tava dvēsele ir gatava, lai pašiznīcinātos?” nekošļā dirol katru rītu, tavi zobi ilgojās pēc zobu birstes – arī tie, kas jau kastītē. tumsa un putekļi cilvēkus vieno labam. labais nemelo savām labākajām draudzenēm, pat jānim milleram ne. apelsīns ir resns, bet 4 skaistas meitenes miņikos krāso griestus. nu nāc un apskaties. nelūdz man klades turēt vaļā, tā es jūtos kails kā koks rudenī. aukstums skars manu kailo ķermeni un apdedzinās kā eļļa kartupeli frī... viss rodas no sēklas vai olas... sēklas olās! rodas auglis... tik maigs un neaizsargāts, ko laiks sargā un stiprina, kas ar gadiem kļūst arvien vairāk kā vīrieša skaistums, piemēram, vai, piemēram, kā piemērs pats...? ne viss, kas spīd – būs spīdīgs ar pēc gada. lai mīlestība tevi glābj no bada! parkā var atrast suni, ko saspert un pazemot... suns tevi sāks cienīt, jo patiesi var cienīt tikai suns. visa jēga extremitātēs t.i. kājas nes mūs. kāpēc vardei mutē kauls? vai tādējādi nepārkāpj viņa bausli - necenšas iefiltrēties suņu bandā? nu un tad. arī varde ir cilvēks. un kas par to? brīva pasaule... vai kādu tas interesē? nē! jo sasniegta augstākā egoisma pakāpe visplašākajā nozīmē. puķe... i want to fly as high as the sun... kā lai to nedara, ja būtu vēl tikai otra rezervē... arī tas vēl neko nenozīmētu, ja nebūtu es nejūtīgs, neviens mani neievērotu. es esmu eņģelis – kritušais, amora bultu ķērušais. ieknieb man, mazā. gribu atriebt sevi... paldies tev. es pasakos tev, kaut nīstu. mans vārds ir lucifers, aizmirsu pateikt. man pietika drosmes to atgādināt. saņem... tu būsi pirmā... es arī biju nevainīgs, tu arī biji. brīva vieta jūsu reklāmai.