Vējš...

Šūpoles...

Viss vairs nav,

Tā kā agrāk...

Redzu nākotnes

Miglainu tāli.

Pārliecinos vēlreiz-

Tiešām viss nav tā kā bija...

Tik krasas pārmaiņas.

Es dzimstu no jauna...

Vismaz mēģinu

Ieiet savās „sliedēs”.

Es jūtu

Kā viss mainās.

Bet vai es spēju,

Vēju saskatīt?

Es nezinu,

Kam ticēt...

Un vai es vispār eksistēju?...

Mana plauksta,

Mati

Un

Ēna...

Divdomīgs klusums

Pār dzīves sētu...

Un es tomēr

Grimstu šajās domās,

Lai noturētu savu spēku...

Ēna...

Divdomīgs klusums

Pār dzīves sētu...

Un es tomēr

Grimstu šajās domās,

Lai noturētu savu spēku...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!