Jānorāda gan, ka tādi tiešām negatīvi un riebīgi komentāri ir pamatīgā mazākumā. Lielais vairums komentāru ir normālas diskusijas un viedokļu apmaiņas, kas, nu labi, dažkārt mazliet iekarst. Pa laikam kāds uzraksta arī kaut ko jauku, kas silda sirdi un iepriecina. :)
Bet nu šoreiz par tām riebeklībām.
Ir viena tāda komentāru kategorija, kurā uzskatāmi redzama lasītāju neizpratne par to, kas vispār ir blogs kā tāds.
Blogi nav domāti tukšai penterēšanai!
Tie/tās, kas raksta blogus, zināmā mērā pretendē uz sabiedrības viedokļa izteikšanu/ietekmēšanu.
es personīgi nesaprotu vispār šo blogotāju jēgu. Delfi sievietēm kļuvis nebaudāms. Viņiem vairs nav ko rakstīt, ka jālāpās ar šo?
Tāpēc es jums pastāstīšu, ka pēc definīcijas blogs, jeb tīmekļa žurnāls, jeb emuārs ir tīmekļa lietojums, kas satur regulārus ierakstus vienā tīmekļa vietnē. Pastāv visdažādākā veida tīmekļa žurnāli, sākot no individuālām dienasgrāmatām, līdz pat politisku kampaņu, uzņēmumu un kopienu žurnāliem. Blogu parasti uztur viena persona, kas tajā publicē rakstus par sev aktuālām tēmām, ikdienas piedzīvojumiem, kā arī ievieto attēlus vai video materiālus.
Vēl ir tādi komentāri, kurus kāds cits komentētājs ļoti precīzi noraksturoja - Nečital no osuždaju!*
....var redzēt, ka Tu nezini, ko lai aiz garlaicības dara. Tāpēc raksti stulbus blogus. Šim man pietika, lai izlasītu 2 teikumus.
Tad vēl ir tādi, kuros tiek izmantota esošajā vai iepriekšējos rakstos apstāstītā informācija par autora personīgo dzīvi un pārdzīvojumiem. Un šī informācija izmantota, lai iedurtu īpaši dziļi un sāpīgi. Piemēri no Samantas bloga, man vienkārši bija slinkums rakāties pa maniem vecajiem rakstiem, bet šie bija tikko iekrituši acīs.
Samantas lielākā problēma ir tā, ka viņai nav ko darīt, viņu neviens nedrāž, un viņai nav naudas...
Vientuļajai māmiņai Samantai neviens neieliek.. un naudiņas arī nav...
Un protams vēl prastas rupjības un tādas konstruktīvās kritikas pērles kā Stulbā zoss un tamlīdzīgi. :)
Patiesībā iedvesmu šim rakstam smēlos ne tik daudz no man adresētajiem tekstiem, bet vairāk no nesenas ziņas konkurējošā portālā par sievieti, kurai uz prāmja naktī bija sākušās priekšlaicīgas dzemdības un kura evakuēta ar Nacionālo bruņoto spēku helikopteru uz Ventspili, kur viņai veikts steidzams ķeizargrieziens. Māmiņai un meitiņai viss beidzies labi.
Man tas likās interesants stāsts un, pats galvenais, ar laimīgām beigām. Lielākai daļai raksta komentētāju tā nelikās:
Tā iet ar tām peldošajām prieka mājām un to klientiem!
nu tad nu gan debilla maate..
nav ko braukāt ar pilnu kuņģi
Stulbās sievietas.
gan jau kad cereja piedzemdet zviedrija,tur jau atskirba,no sejienes par berniem doma ar galvu nevis ar pakalu!!!
Tur bija vēl arī vesels blāķis parastu rupjību. Mani tas vienkārši šokēja. Es absolūti nesaprotu, kur cilvēkos tik daudz melnuma un tumsas rodas, lai rakstītu kaut ko tik ļaunu un riebīgu. Es jau saprotu, laiki tagad grūti, valdība besī, saule nav lāgā spīdējusi pāris mēnešus un tamlīdzīgi, bet vai tāpēc par zvēru jākļūst? Vai tāpēc jāļaujas kaut kādai melnai straumei un jāuzkurina sevī tās negācijas? Jāļaujas slīkt un slīcināt sevi melnā purvā, domājot tikai melnas domas?
*Neesmu lasījis, bet nosodu
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
