Pāriešu upi un nonākšu otra krasta ticībā.

Es pieņemšu to,

Es dzīvošu tur

Līdz atkal apnikums atpakaļ sauks.

Tā es staigāšu no viena krasta uz otru,

No viena uz otru

Līdz sapratīšu,

Ka patiesībā upe plūst manī.

Plūst manī starp diviem

Diezgan apnicīgiem krastiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit