close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Uz košas lelles pieres
Vien smagums iešāvies,
Un asaras tik sārtas,
Tās lelles svaigus skar.
Un miers attālumā kāpa
No lelles sapņa tāla
Un staba galotnē
Kāds nemanīti māja.
Tās lelles pirksi bāli
Vien nezināmi rāmi,
Un sajūta tik sāļa
Tā pirkstu galos sārma.
Un nedziedināmi siltā
Tā vietu nesasilda.
Te dedzināta sākta,
Bet tālāk nepanākta.
Un sapampusi seja,
Un acis satrauktas
Tik dīvaina ir viņas stāja
Un raksturs dvēselē.
Bet plastmas tomēr dzīvs,
Kā dzīvsudraba rīks,
Tas sudrabaini glīts
Un nepiespiesti mīksts.
Un lelles sasprēgātās lūpas
Kakao garšu saista,
Un izsalkumu garša
Vien vēderā skrubina,
Bet ēdienu vien negribas,
Tik dūša vāja tai.
Te iesākta ir doma,
Un aprauta ir tā.
Un tomēr kakao krūzē
Enerģija pārtraukta,
Bet tomēr lellei mazai
Šī pasaule atvērta...
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form