Iebetonētie noslēpumi: Bārtas raķešu bāze

Mūsu nākamā apstāšanās vieta bija mīlīgā un mierpilnā Kurzemes pilsētiņa Bārta, kurā patlaban dzīvo 730 iedzīvotāju. Šīs pilsētas pierobežā, prom no nezinātāju acīm vēl aizvien paslēpusies padomju laiku atlieka – Bārtas raķešu bāze, ko tad arī nolēmām apmeklēt. Kā draudzīgi mūs aicināja vietējais gids Jānis Gūža: "Brauksim apskatīt padomju grēkus!"

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

imageFoto galerija

Bāzes būvniecība uzsākta 1959. gadā. Vieta izvēlēta acīmredzamu iemeslu dēļ - gan robeža tuvu, gan apkārt slejas plaši un neapdzīvot meži. Izrādās, raķešu bāzes būvniecība prasījusi upurus no vietējiem iedzīvotājiem - sešas saimniecības no saviem īpašumiem izliktas. Celtniecība ritējusi lielā slepenībā, angāru konstrukcijas no Krievijas atgādātas ar kuģiem un vilcieniem, bet bāzes teritorijā ievestas tikai nakts aizsegā.

Ar Bārtas raķešu bāzi saistās arī īsts spiegu stāsts - 1976. gadā, dienā, kad bija paredzēta bāzes atklāšana, ieradies ģenerālis. Viņam tad nu izrādīta bāze, pastāstīts, kas un kā, ģenerālis visu apskatījis un devies prom. Nākamajā dienā Amerikas presē parādījies apsveikums Padomju savienībai sakarā ar jaunas raķešu bāzes atklāšanu. Izrādās, pāris stundas pirms īstā ģenerāļa ierašanās Bārtā viesojusies amerikāņu spiegs Paņkovskis, uz kura sirdsapziņas gulstas arī Mežciema bāzes nodošana. Stāsta noslēgums ne gluži spiegu filmu garā - KGB vīri spiegu noķēruši un nošāvuši.

Padomju gados Bārtā darbojusies gan raķešu remonta bāze, gan atradies Baltijas kara flotes rezerves sakaru punkts (tas gadījumiem, ja Liepājas sakaru punkts tiek sabumbots), tāpat bāzes teritorijā atradies mistisks bunkurs, kas bijis aprīkots ar lielu skaitu satelītantenām, par kuru pielietojumu vēl tagad īstas skaidrības neesot. Tāpat ne visā bāzes teritorijā noskaidrots, kas atrodas pazemē. Vietām ir durvis uz trepēm, kas ved lejup, bet viss aizbetonēts, un pagātnes noslēpumi ir drošībā.

Padomju armijas spēki Bārtu pameta deviņdesmito gadu sākumā. Vienu dienu vietējie turp devušies un secinājuši, ka līdz šim stingri apsargātā teritorija atstāta savā vaļā. Pa bāzi klejojuši vien īpaši apmācīti suņi, ko nācies nogalināt, jo šie sargsuņi bijuši apmācīti pakļauties tikai padomju armijas formās tērptiem cilvēkiem. 1994. gadā no bāzes teritorijas izvesta raķešu degviela, kas visticamāk līdz Kaļiņingradai nav nonākusi, bet izlieta Baltijas jūrā.

Radiācija bāzes teritorijā pēc padomju armijas aiziešanas konstatēta normas robežās. Palielināta tā bijusi vien telpās, kur glabājušās kodolgalviņas. Tur sienas klājušas skaistas flīzes, ko vietējie gribējuši vest uz pagastu un izmantot kādas telpas rotāšanai, bet Geigera skaitītāji uzrādījuši tādus rādītājus, ka telpas nolemts aizbetonēt un par tām aizmirst.

Pašlaik raķešu bāze tiek izmantota gadījumos, kad Liepājā vai tās apkārtnē atrod grūti pārvietojamus sprādzienbīstamus priekšmetus. Tad to nogādā Bārtas bāzē un uzspridzina. Pret šīm darbībām gan protestē vietējie mednieki, jo sprādzienu troksnis izbiedē tuvējos mežos dzīvojošos zvērus, bet citādi šī vieta ir lieliski piemērota spridzināšanai. 2004. gadā sapieriem gadījies kļūdīties - uz bāzi atvestas trīs torpēdas. Domāts, ka tās ir mācību torpēdas, ko var droši spridzināt vienlaikus, bet nekā - tās bijušas īstas, un sprādziena spēks angāru, kurā notikusi spridzināšana, apmetis otrādi. Tā vēl tagad tas tur guļ.

Vairāk kā 300 ēkas, kas atrodas bijušās bāzes teritorijā, pieder pašvaldībai, bet zeme -A/S "Latvijas valsts meži", kas stingri uzstāj, ka līdz 2025. gadam visām ēkām jābūt demontētām. Vai tas maz iespējams un vai pašvaldībai pietiek līdzekļu, lai to paveiktu - tas mežiniekus maz interesē.

Izrādās, ja kādam ir vēlēšanās, pa nieka 150 latiem var no pašvaldības atpirkt kādu no angāriem. Protams, ar noteikumu, ka jaunais īpašnieks parūpēsies par tā nojaukšanu. Pašlaik raķešu bāzes teritorijā palikuši 45 no 52 angāriem, ko tik ātri nojaukt nav iespējams, tā ka netradicionālu īpašumu kārotājiem vēl ir gana daudz laika.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form