close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā pastarītis
Es brienu pa sava intelekta takām
Vairāk jau pienākuma dzīts
Eju kur deguns rāda
Kā nelaime manā ādā
Iemiesojusies sveša dvēsele
Kas nespēj atbildēt
Kuru ceļu man iet
Vai lēnām gar domu fasādes paneļiem skriet
Vai pār trakojošo ideju straumi lēkt
Nepaspēt
Nobremzēt pirms pasaules gala
Vai izbēgt no atkušņa sala

Likt gulēt savu galvu grasos
Un kājās atpūtas čības aut
Un ceļot caur pasaules tīmekļa atzariem
Lai cita emocionālo līdzsvaru varu graut

Es esmu sajucis prātā
Tāds ir citu jukušo vērtējums
Bet es domāju nedaudz savādāk
Tas nav prāta sajukums
Tā ir prāta apgaismība
No cita skatu leņķa pasauli tvert
Tā ir iespēja no glāzes otras puses dzert
Tā ir iespēja pateikt citiem ko vēlos
Un brīvības solis neordinārs
Un vienalga, vai pasauli sagraut taisos
Vai piedzimt kā sūda aptiekārs
Es neapskaužu citus
Jo man ir sava vērtību skala
Mans mājoklis
Manu iedomu radīta ala
Es esmu laimīgs
Lai arī citu acīs jucis
Es no mietpilsoniskās garlaicības
Caur, jūsu acīm, vājprātu
Esmu izsprucis
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form