Pagājušā gada oktobrī toreizējais pašvaldības preses sekretārs Jānis Zemene skaidroja, ka, nododot nekustamo īpašumu Pasta ielā 47 privatizācijai "Alis", privatizācijas līgumā iekļauts nosacījums, ka privatizētājam trīs gadu laikā īpašumā jāiegulda investīcijas 60 000 latu apmērā. Tā kā tas īstenots ievērojami ātrāk, 2003.gada 18.decembrī Jelgavas Dome pieņēmusi lēmumu, ka ēkas privatizācijas process pabeigts.
Pēc pašvaldības informācijas, 60 000 latu ieguldīti tās automatizētā siltummezgla montāžā, elektrosadales un siltummezgla rekonstrukcijas darbos, elektroietaišu rekonstrukcijā un jaunu izbūvē, lai nodrošinātu lielāku elektroenerģijas jaudu. Veikta sadzīves notekūdeņu un kanalizācijas ietaišu izbūve, kā arī atpūtas kompleksa skiču un tehniskā projekta izstrāde privatizētajai ēkai.
Privatizētājam noteiktais ieguldījumu apmērs par pilsētas centrā izvietotu namu un tai piegulošo zemi arī tā laika cenās un izmaksās vērtēts kā pieticīgs. Pilsētas Dome atturējās paust viedokli par to, kā tā vērtē ieilgušo dīkstāvi kādreizējā kinoteātra ēkas sakārtošanā. Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs portālam "jelgavniekiem.lv" atzinis, ka tas ir privātīpašums un katram īpašniekam ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu pēc izvēles, pašvaldība tur neko nevar ietekmēt. "Neviens īpašnieks netur ēku, ja tā nes zaudējumus. Pašvaldība nav mainījusi ēkas statusu - tā ir sabiedriskā darījuma apbūve."
Pirms gadiem diviem ēka par pieklājīgu summu bija parādījusies pārdošanā interneta sludinājumos. Taču izdevīgu piedāvājumu trūkuma dēļ acīmredzot nav pārdota. Pagājušā rudenī Kanaška stāstīja par trīs iespējamiem ēkas izmantošanas variantiem. Proti, tajā varētu atjaunot kinoteātri, iekārtot viesnīcu vai ierīkot biznesa centru. Īpašnieks kā svarīgu uzsvēra būves kompleksu atjaunošanu, par nelietderīgiem atzīstot nelielus uzlabojumus.
Sākotnēji kā galvenais izmantošanas veids figurējis kinoteātris, jo ēka būvēta tieši šīm vajadzībām. Šinī nolūkā uzņēmējs izstrādājis skiču projektu kinoteātrim ar vairākām zālēm. Tomēr nav izdevies atrast sadarbības partneri stabila operatora veidā, kas varētu ienākt Jelgavā un uzņemtos rādīt kino. Secināts, ka Rīgas tuvuma dēļ Jelgava kino nozares operatoriem nav saistoša. Arī viesnīcu ēkā pēc tās pārbūves varētu atvērt, piesaistot investoru - kādu spēcīgu viesnīcu operatoru. Taču ieceres nav vainagojušās ar rezultātiem.
Galu galā Kanaška nosvēries par labu biznesa centra izveidei, kur būtu biroju telpas bankām, apdrošinātājiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, konferenču zāle un citu pakalpojumu iespējas telpu nomniekiem. Ēkā paredzēts nodrošināt arī sabiedrisko ēdināšanu.
Šonedēļ tā norobežota un sākta iekštelpu tīrīšana no gružiem. Paralēli arhitektu birojs "Alberts un dēli" no Rīgas, kas izstrādājis skiču projektu, pašlaik strādājot pie nama renovācijas tehniskā projekta. Kanaška stāsta, ka ēkai nepastāv kultūrvēsturiskas celtnes ierobežojumi, taču renovācijas gaitā tās pamatveidols tikšot saglabāts. Fasādi papildināšot stikls un citi mūsdienu elementi. Atjaunotajā ēkā pēc jauna jumta izbūves būs četri stāvi. Augšstāva telpām plānoti jumta logi. "Gribas, lai objekts izdotos, un ceru, ka rezultāts būs labs. Šis varētu būt biznesa centrs, kur nodrošināsim augstākajai - A un B1 klasei - atbilstošas biroja telpas," plāno ēkas īpašnieks. Jau pašlaik neviens vien izrādot interesi par telpu nomu.
Atjaunošanai tikšot piesaistīti bankas kredītlīdzekļi. Pagaidām, kamēr nav pabeigts tehniskais projekts un noslēgts līgums ar būvniekiem, pāragri runāt par renovācijas izmaksām un telpu nomas maksu. Biznesa plāns paredz, ka rekonstruētā ēka ekspluatācijā jānodod šā gada decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
