Sniegpārslās baltās,

Ko negantie vēji dzenā

Ir ierakstīts cilvēka mūžs.


Cilvēks piedzimst caur sāpēm,

Un arī sāpēs mirst.

Visam ir sākums, un ir arī gals.


Bet sniegpārslas nomaina

Pavasaris- cerību laiks,

Ar baltiem ābeļu ziediem-

Tāds ir manas mātes mūžs...


Ābeles nozied.

Un tad nāk mana vasara,

Es piedzimu vasarā,

Ar liepu reibinošo smaržu

Ar tikko nopļautu zāli

Un labības stiebriem-

Tāds ir mans mūžs....


Vasara aiziet ar tveici un smaržām

Labību novāc un

Laiks iet uz rudens pusi

Biežāk sāk līt

Tad pirmās salnas

Mārtiņrozes.

Un pirmais sniegs-kā vēstnesis ziemai.


Un tā katru gadu

Uz priekšu iet cilvēka mūžs

Sniegpārslās baltās,

Ko negantie vēji dzenā

Ir ierakstīts cilvēka mūžs...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit