close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Sniegpārslās baltās,
Ko negantie vēji dzenā
Ir ierakstīts cilvēka mūžs.

Cilvēks piedzimst caur sāpēm,
Un arī sāpēs mirst.
Visam ir sākums, un ir arī gals.

Bet sniegpārslas nomaina
Pavasaris- cerību laiks,
Ar baltiem ābeļu ziediem-
Tāds ir manas mātes mūžs...

Ābeles nozied.
Un tad nāk mana vasara,
Es piedzimu vasarā,
Ar liepu reibinošo smaržu
Ar tikko nopļautu zāli
Un labības stiebriem-
Tāds ir mans mūžs....

Vasara aiziet ar tveici un smaržām
Labību novāc un
Laiks iet uz rudens pusi
Biežāk sāk līt
Tad pirmās salnas
Mārtiņrozes.
Un pirmais sniegs-kā vēstnesis ziemai.

Un tā katru gadu
Uz priekšu iet cilvēka mūžs
Sniegpārslās baltās,
Ko negantie vēji dzenā
Ir ierakstīts cilvēka mūžs...
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form