Vakars…
Mana istaba. Divatā. Pa televizoru vairs nerāda nekā. Radio uztvērām staciju 2ā. Kaut kur kliedz kaija. Sīc vientuļš ods. Mīlas rotaļas. Sīc ods. Jau cits.
Nakts…
Viņš guļ. Es ne. Skumji, jo domāju. Viņam ne, jo guļ.
Nedēļa… Nakts. Rīts. Pēcpusdiena. Vakars. Un atkal nakts. Un sākas viss no gala. Dzīvojam. Nu jau trijatā. Viņš vēl nezin to un naktīs guļ. Es vairs ne.
Šķiršanās. Bezjēdzīga. Kādu dienu viņu vairs nesatiku. Kāds kuģis devās jūrā… …un aizveda to, kuru vairs nesatiku.
Mēneši daži…
Slimnīca. Sāpju un ciešanu mājoklis. Skatos logā. Baloži uz palodzes. Viņa nav – bet turpinājums manī.
Kāda pēcpusdiena…
Lietainā Rīga. Mani soļi šļakst. Te piepeši salecas sirds. Viņš. Kādā ielas stūrī. Mūsu saruna – tik garāmgājēji. It kā nekas nebūtu bijis. Bet nekas – dzīvo manī. Tik virs mūsu galvām lietussargi sadodas rokās.
Un atkal kāds vakars…
Es teicu – tev būs dēls. Neticība…viņa acīs. Noklaudz durvis. Aizgāja, lai neatgrieztos. Bet zinu – būs savādāk. Tādēļ neraudu.
Atkal diena… Viņš. Es viņam blakus. Bez vārdiem runājam. Par neko. Bet mums līdzās vēl kāds. Kaut kas no manis, un no viņa kaut kas.
Retas tikšanās. Daži skatieni. Vārdi daži. Tik jūtu nav vairs…
Un atkal kāda nakts…
Sāp. Veros logā. Pār pilsētu nolaižas nakts. Laternu jāņtārpiņi. Deviņus mēnešus es zinu viņu. Viņš pazīst mani. Zīmīgs laiks.
Sāp. Spilgta gaisma griež acīs. Sāp. Tad … kliedziens. Mans dēls. Divpadsmit – spoku stunda. Nakts – bez sapņiem, bez domām – nakts.
Mēs bijām līdzās tik dažas dienas…
…bet arvien vēl esam kopā…
…kādā bērnā…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
