Viss ir vislabākajā kārtībā

Tu dzīvo, tver dzīvi

Un priecājies par to.

Tev ir viss ko vien vari vēlēties

Un tas kā tev nav

Bez tā šķiet mierīgi vari iztikt...

Un tad pēkšņi ne sauktas, ne aicinātas

Viņas ir klāt –

Skumjas un ilgas,

Klusi nemanot piezogas sirdij

Ienāk un uzstāt sāk,

Saka, lai norimstu,

Saka, lai apsēžos,

Saka, lai lietus mākoņos paveros,

Saka, lai sirdi es tajos iemērcu...

Tās nomoka mani

Ar neskaidriem mājieniem,

Ar nemieru sirdī un dvēselē.

Tās nodzēš prieku, kas mirdzēja acīs,

Tās nodzēš smaidu, kas rotāja seju

Un nemitīgi klusi rūkdamas

Tās manu dvēseli

Aukstā skumju palagā tin...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit