Kuldīgas novada domes ārkārtas sēdē ceturtdien nolemts, ka Kuldīgas slimnīca parakstīs līgumus ar valsti par neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus veselības iestādes tālākās darbības nodrošināšanai izlemts meklēt privātu investoru.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa pastāstīja, ka trešdien Veselības ministrijā bijusi tikšanās ar veselības ministri Ingrīdu Circeni ("Vienotība"), kurā piedalījās arī Finanšu ministrijas pārstāvji.
"Mēs tur pārsvarā dzirdējām draudus un šantāžu, un bija izjūta, ka neviens neatceras, ka aiz tā visa stāv iedzīvotājs, kuram šie medicīniskie pakalpojumi ir jānodrošina.
Galvenais bija par katru cenu piespiest mūs noslēgt līgumu," teica Bērziņa.
Tikšanās laikā esot izteikti draudi par biežām Veselības inspekcijas kontrolēm Kuldīgas slimnīcā, kā arī, ja pašvaldība, spriežot par līguma slēgšanu, nelems atbildīgi, tad lūgs izvērtēt arī novada domes darbību.
"Ja jau valdības politika ir tāda, ka ir vēlme nākotnē atbalstīt tikai reģionālās slimnīcas un tikai tajās nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību, tad tā arī būtu jāpasaka. Reģionālajām slimnīcām ir apmaksāts gan pacientu skaits – ne tikai tas, kas bija pagājušajā gadā plānots, bet citām prognozēts vēl lielāks, gan arī palielināta samaksa par pakalpojumu. Savukārt lokālajām slimnīcām, ne tikai Kuldīgas, ir atvēlēts palielinājums par pakalpojuma apmaksu, bet pacientu skaitu šis finansējums nenosedz," klāstīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja.
Viņa uzskata, ka divu līdz četru gadu laikā tas novedīs pie šo slimnīcu, arī Kuldīgas, izputināšanas.
Bērziņa paskaidroja, ka nepietiekamais valsts finansējums pagājušogad Kuldīgas slimnīcai radījis 140 tūkstošu latu zaudējumus. Turklāt Kuldīgai vēl ir aptuveni pusmiljonu latu lielas nenosegtās saistības attiecībā uz valsts galvoto kredītu, kas 2002. gadā tika ņemts slimnīcas celtniecībai.
Jau vēstīts, ka līdz ar valdības lēmumu piešķirt slimnīcām papildu 10 miljonus latu parakstīt līgumus ar valsti šonedēļ piekrita visas slimnīcas, izņemot Kuldīgu.
Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube klāstīja, ka Kuldīgas slimnīca iebilst pret to, ka reālais pacientu skaits ir lielāks, nekā valsts spēj samaksāt. Viņš gan uzsvēra, ka Kuldīgas slimnīcai finansējums palielināts tāpat kā citām, taču slimnīcas strādā atšķirīgi – vienas spēj iztikt bez pārstrādēm, bet citas uzskata, ka vajag stacionēt pilnīgi visus pacientus.
"Nevar būt arī tā – ir nauda, ir pacienti. [Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars] Eglīša kungs uzskata, ka nevienu pacientu nevar neuzņemt. Protams, katram slimniekam ir jāsaņem palīdzība, bet ne visi ir noteikti stacionējami. Ir, kam piemērotāks ir dienas stacionārs, ir dažādi aprūpes veidi," klāstīja NVD direktors.
Viņš pieļāva – ja Kuldīgas slimnīca nepiekristu piedāvātajam līgumam, pastāvētu iespēja, ka tā pāriet uz zemāku līmeni, proti, no lokālās uz aprūpes slimnīcu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
