Pirmoreiz karstvīns minēts Vācijā, kur no rislinga darināts kā dzēriens „Laipni lūdzam!" jeb tāds, kas domāts viesu atraisīšanai un apetītes veicināšanai. Mūsdienās vispopulārākie ir divi karstvīni: vāciskās izcelsmes Glűhwein (citā variantā Glintwein) un skandināvu glogg.
Pirmais nopērkams veikalā - viegls, salds vīns ar kanēli, vaniļu, krustnagliņām, citrusaugu mizu un medu (parasti no vīnogu šķirnes Dornfelder vai citām, kas aug aramzemē, nevis izcilos vīna reģionos).
Glogam ir divi varianti: bezalkoholiskais un stiprais. Vājāko vāra no upeņu vai citām augļu sulām. Spēcīgākajam pievienotas tradicionālās garšvielas, bet vēl arī stiprais alkohols: akvavits vai brendijs. Karstais glogs glāzē tiek pārliets dažām rozīnēm un mandelēm.
Recepte: karstvīns ar brendiju
Karstvīnu var gatavot arī no izciliem vīniem, bet tas ir sarežģīti, tāpēc šoreiz demokrātisks variants: vācu un skandināvu receptes apvienojums. Zinātāji iesaka Vācijā ražotu karstvīnu, jo esot lielāka ticamība, ka tur dzēriens tapis tieši no vīnogām.
„Neliekuļojot pērku divas litra pakas vai pudeles. Pievienoju 200 g kaut vai paša vienkāršākā brendija. Pierādīts, ka, lietojot vienas - vīnogu - izcelsmes alkoholu, ir mazākas iespējas iedzīvoties galvassāpēs. Lai garša pilnmiesīgāka, pievienoju vienu paciņu karstvīna garšvielu un divas lielas karotes medus. Karsējot nedrīkst dzērienu uzvārīt! Tikko temperatūra lielāka par 70 grādiem, alkohols strauji iztvaiko," iesaka laikraksta „Kurzemnieks" lasītājs Mārcis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
