close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Es atvēru durvis un ieraudzīju
Tavas acis.
daudz par ātru,
bet ieraudzīju.
krāsu nenosaukšu.
ķēniņš ar karaļvalsti,
un trīs skaistiem puķudārziem.
samirkusi smagā apmetņa
mala noglāsta zāli.
Tu lēnām ej.
kā jau ķēniņš pa savu karaļvalsti.
plaša, pat pārāk, tā Tava pils.
mazliet tāda aplupusi,
bet netrūkst tajā nekā.
staigāt un neizstaigāt.
redzu sevi.
trausla un skumja sēžu
uz palodzes,
noskatos Tavā karaļvalstī,
bet man labi tā.
…tā nu es tur durvīs stāvu.
kļūst mazliet auksti,
bet Tu
mani pat nepamani.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form