kā balta dzēšgumija slīdu caur dzīvi

izdzēšot Tavas sāpes… liegu vēzienu

nožāvēju asaras… liekot pazust bailēm

slīdu un dzēšu… neprasot atlīdzību

nelūdzot mierinājumu… pamazām izdziestot

katrs centimetrs pazūdošās

nevērtības

tuvina mani beigām

zinu to no pašā sākuma… bet

nekad nesaku skaļi… jo tad es nedzēstu

bet sētu

dēstīt šaubas nav mans uzdevums

man jāpalīdz… atstājot aiz sevis baltu… tīru

lapu un gabaliņus no sevis

es dzēsīšu atdodot savu miesu

Tavām sāpēm… ziedojoties bez jebkāda aprēķina

līdz uzvarai… beigām… pēdējam skumju milimetram

izdzēsīšu Tavu nevērtību

…un sevi…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit