Kas par to, ka gribas raudāt. Kas par to, ka gribas smieties. Tas jau piederas pie dzīves – smieties, raudāt, dejot, lēkāt. Vienu brīdi šķiet, ka visa pasaule mīl, citu, ka atkal nīst. Bet pa vidu visam tam cilvēks, tāds mazs un niecīgs, vai liels un varens. Viens pasmejas par to, ka viņš ir mazs, cits raud par to, ka pārāk liels. Un ko tur, lai padara, ka dzīve met virpuļu virpuļus. Cilvēki mirst un dzimst, nāk un iet. Visumam jau par to nospļauties, vienīgi katram no mums gribas būt tai dzīves virpulī iekšā un justies nozīmīgam un visu mīlētam. Tad priecāsimies, kad jāpriecājas un skumsim, kad jāskumst. Bet vienmēr vai tur vai kas mīlēsim viens otru, jo tikai tā var dzīvi izdzīvot tā pa īstam.

Kāda tam nozīme? Kam tad vispār ir nozīme


28.10.2004


Pelīza

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit