Jurka
Senie grieķu arhitekti
Saviem dieviem tempļus cēla
Zeum cēla Partenonu,
Pistācijām – Erehteonu
Pēda
Kad Jāņa Lielais draugs
Pēc sievas vāverītes sauks
Tad zināt, šeit ir jārīkojas aši
Un alus vietā jāliek našķi
Gan sieri, gaļa galdā jāliek,
Lai Jankam gribēšana pāriet,
Lai Jāņi tiktu godam nosvinēti,
Lai neizskatās dikti lēti
Inese
Es sabēru pistācijas
Aiz pupiem(i) vakarā,
Kad Jānīti vilināju
Starp zobiem(i) kraukšķināju.
Pistāciju kroni pinu
Pašā Zāļu vakarā,
Alus mucu ripināju
Pašā kalna galiņā.
Gar puišiem grozījos(i)
Ar visiem(i) dalījos!
Armani
Tā meitiņa tava vaina,
Ka es tāds kārs puisīt’s.
Teici pati riekstus gribi,
Mani staltu daudzināji.
Lielu manu, lielu riekstu,
Es par riekstiem nebēdāju,
Liku riekstus zem mēlītes,
Mēli laidu dainodams.
Vāverīte riekstus grauza
Alis Co dārziņā.
Ne man miega , ne darbiņa,
Vāverīti lūkojot.
Es staigāju pa celiņu
Vāver’ svilpa ozolā,
Svilp vāver’, nāc ārā,
Rādi savu greznu rotu.
Vāverīt, vāverīt,
Lauj man tevi apskatīt,
Kāda tava rotiņa?
Aste – kupla slotiņa,
Malās zelta pušķīši,
Pazūd rieksti - šmaukšķīši.
Riekstu saimniec, vāverīt,
Tevi redzēt man bij’ prieks,
Neesmu es med(i)nieks,
Pāri darīt man būt’ kauns
Nebaidies, prāts man nav ļauns!
Ko tu, zvēriņ, ar to saki,
Ka man riekstus lobīt sāki?
Vāverīte riekstus loba,
Klēpītī sēdēdama;
Citus putnus aicināja,
Še saldeni kodoliņi.
Ik vakaru, ik vakaru,
Ikkurš savu žūžināja,
Vāver’ savu vāverīti
Ar riekstiem kutināja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
