Ceturtdien notika Salacgrīvas ostas valdes sēde, kurā klātesošos informēja par situāciju Ainažu ostā. Pirms tam Salacgrīvas novada deputāti savam kolēģim un reizē Salacgrīvas ostas pārvaldniekam Ivo Īstenajam bija uzdevuši apzināt situāciju. - Mēs konstatējām, ka ostas Ainažos nav pat "uz papīra", jo likumā noteiktajā kārtībā pirms gadiem 7 netika pārreģistrētas tās robežas, - stāsta Salacgrīvas novada, arī ostas valdes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Īstenais, skaidrojot situāciju ar robežām, secinājis, ka arī ostas attīstībai nepieciešamajā teritorijā ir privātajiem sašķēpelēti zemes gabali. Aptuveni puse no 40 ha lielās ostas teritorijas pieder privātajiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Nemāku pateikt, vai zemes te pieder tikai to kādreizējiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, varbūt kāds tās ieguvis no jauna šajos laikos. Bet pieņemu, ka šie privātie zemes īpašumi varēja būt viens no iemesliem, kālab ostas izveidei neatradās investors," secināja novada pašvaldības vadītājs. Viņš arī sprieda, ka vajadzības gadījumā mēģinās vienoties ar īpašniekiem, iespējams, veicot zemes apmaiņu. Galu galā ainažnieki arvien bijuši savas pilsētas un ostas atjaunošanas patrioti! Rezultāts gan ir atkarīgs no tā, ar kādu mērķi pie zemes tikts.

Salacgrīvas novada vara atbalsta ainažnieku kādreizējos centienus ostas atjaunošanā, konkrēti - jahtostas un tai nepieciešamās infrastruktūras izveidē. Tālab nolemts veikt darbības, lai fiksētu un arī reģistrētu ostas robežas un panāktu Ainažu ostas statusa atjaunošanu. Salacgrīvas ostas pārvalde tam atvēlēja 1000 latu no saviem līdzekļiem. Līdzīgi kā Kuivižu osta, tā būs Salacgrīvas pārvaldes valdījumā. Tad arī varēs mēģināt rast investorus vai Eiropas fonda līdzfinansējuma piesaisti iecerētā īstenošanai. I. Īstenais priecājās, ka laikus pamanīts - Vides ministrija Ainažu ostas zemūdens teritoriju - akvatoriju un kuģu ceļu - bija ierakstījusi īpaši aizsargājamo sarakstā. To izdevās svītrot. - Ja to apstiprinātu, izmaiņas, lai attīstītu ostu, vajadzētu kārtot līdz pat Briselei. Tas būtu tas pats, kā prasīt būvatļauju randu pļavu apbūvēšanai, - salīdzināja ostas pārvaldnieks.

Pētot situāciju Ainažos saistībā ar ostu, revīzijas dokumenti atgādināja, ka pirms padsmit gadiem ostas atjaunošanas darbos (molu atjaunošana, padziļināšana, pievedceļa uzbūve utt.) iztērētie valsts 300 000 latu ierakstīti skurstenī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form