"Nemāku pateikt, vai zemes te pieder tikai to kādreizējiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, varbūt kāds tās ieguvis no jauna šajos laikos. Bet pieņemu, ka šie privātie zemes īpašumi varēja būt viens no iemesliem, kālab ostas izveidei neatradās investors," secināja novada pašvaldības vadītājs. Viņš arī sprieda, ka vajadzības gadījumā mēģinās vienoties ar īpašniekiem, iespējams, veicot zemes apmaiņu. Galu galā ainažnieki arvien bijuši savas pilsētas un ostas atjaunošanas patrioti! Rezultāts gan ir atkarīgs no tā, ar kādu mērķi pie zemes tikts.
Salacgrīvas novada vara atbalsta ainažnieku kādreizējos centienus ostas atjaunošanā, konkrēti - jahtostas un tai nepieciešamās infrastruktūras izveidē. Tālab nolemts veikt darbības, lai fiksētu un arī reģistrētu ostas robežas un panāktu Ainažu ostas statusa atjaunošanu. Salacgrīvas ostas pārvalde tam atvēlēja 1000 latu no saviem līdzekļiem. Līdzīgi kā Kuivižu osta, tā būs Salacgrīvas pārvaldes valdījumā. Tad arī varēs mēģināt rast investorus vai Eiropas fonda līdzfinansējuma piesaisti iecerētā īstenošanai. I. Īstenais priecājās, ka laikus pamanīts - Vides ministrija Ainažu ostas zemūdens teritoriju - akvatoriju un kuģu ceļu - bija ierakstījusi īpaši aizsargājamo sarakstā. To izdevās svītrot. - Ja to apstiprinātu, izmaiņas, lai attīstītu ostu, vajadzētu kārtot līdz pat Briselei. Tas būtu tas pats, kā prasīt būvatļauju randu pļavu apbūvēšanai, - salīdzināja ostas pārvaldnieks.
Pētot situāciju Ainažos saistībā ar ostu, revīzijas dokumenti atgādināja, ka pirms padsmit gadiem ostas atjaunošanas darbos (molu atjaunošana, padziļināšana, pievedceļa uzbūve utt.) iztērētie valsts 300 000 latu ierakstīti skurstenī.