Foto: Aizsardzības ministrija
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spridzināšanas speciālisti piektdien pabeiguši darbu Daugavā pie Pļaviņām, kur spridzināts ledus. Savukārt Lielupes grīvā sākti sēkļa spridzināšanas darbi.

Foto galerija

No NBS portāls "Delfi" uzzināja, ka Kājnieku brigādes Inženiertehniskās rotas, Kaujas nodrošinājuma rotas un Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona spridzinātāji un atbalsta personāls arī no citām vienībām piektdien pirms pulksten 12 pabeidza ceturtdien uzsāktos spridzināšanas darbus Daugavā pie Pļaviņām, Bebrulejā.

Savukārt mazliet pēc pulksten 11 Kājnieku brigādes spridzināšanas speciālisti ar atbalsta personālu no Zemessardzes, kopā aptuveni 40 karavīri un zemessargi, sāka sēkļa spridzināšanu Lielupes grīvā. Lēmumu par spridzināšanu pieņēma Jūrmalas Civilās aizsardzības komisija.

Ventspils novadā Civilās aizsardzības komisija šorīt nolēma nespridzināt ledu Ventā. Šāda iespēja tika pieļauta vēl piektdienas rītā.

Savukārt Valsts vides dienests apkopos ziņas par ledus spridzināšanu Latvijas upēs, lai izvērtētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus un nepieciešamības gadījumā lūgt Zemkopības ministrijai pārdalīt naudu zivju resursu atjaunošanai cietušajās upēs, informēja Vides ministrija.

Sinoptiķi ziņo, ka piektdien Mūsā pie Bauskas un Lielupes augštecē Mežotnes – Staļģenes posmā ūdens līmenis turpina pazemināties. Savukārt Mēmelē pie Tabokines līmenis vēl paaugstinājies par 80 centimetriem un tur izveidojies ledus sastrēgums. Pie Mežotnes un pie Staļģenes piektdienas rītā gājis rets ledus. Ūdens līmenis pulksten 12:00 pie Jelgavas bija 3,25 metri, pie Kalnciema – 2,41 metrs.

Augšpus Jelgavas vēl joprojām ir ledus sastrēgums, pie bet Kalnciema ledus ir pacelts.

Tērvetē pie Bramberģes ūdens līmeņi turpina pazemināties, bet Misā pie Lielveisiem un Viesītē ūdens līmenis paaugstinās 4 – 24 centimetriem diennaktī.

Ventā pie Vārdavas un Kuldīgas ūdens līmenis pazeminās. Pie Kuldīgas vērojama reta ledus iešana. Ūdens līmenis turpina paaugstināties Ventā pie Vendzavas, aizvadītajā diennaktī tas paaugstinājās par 91 centimetru, bet laikā no plkst. 8:00 līdz 12:00 pazeminājās par 57 centimetriem. Abavā ūdens līmenis paaugstinās 14 centimetriem diennaktī. Ūdens līmenis turpina pazemināties Bārtā pie Dūkupjiem, Imulā, Rīvā, Užavā. Ūdens līmenis paaugstinās par 1 – 9 centimetriem Rojā un Irbē.

Arī Daugavā un tās pietekās turpinās ūdens līmeņu paaugstināšanās. Upes posmā no Suražas līdz Zeļķiem ūdens līmenis diennaktī paaugstinās par 19 – 69 centimetriem. Upi klāj ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem, ledus paliek tumšs un uz tā ir ūdens, daudzviet ledū plaisas vai piekrastes vaļumjoslas. Ledus sakustēšanās bija pie Piedrujas un Daugavpils, tur izveidojušies vaļumi.

Aiviekstē, Dubnā un Lielajā Juglā ūdens līmeņi ceļas ar intensitāti 3 – 11 centimetri diennaktī. Ogres lejtecē pie Ogres novērojumu stacijas saglabājas ledus sastrēgums.

Gaujā turpinās ūdens līmeņa celšanās ar intensitāti 3 – 11 centimetri diennaktī. Gaujā pie Siguldas piektdienas rītā gāja ledus, bet pie Carnikavas ir ledus sega ar plaisām un vaļumjoslām. Mazajās Vidzemes upēs Tirzā, Pededzē, Rūjā un Vaidavā ūdens līmeņi nedaudz pazeminās 2 – 11 centimetriem diennaktī.

Tuvākajā laikā straujāku ūdens līmeņa kāpumu sinoptiķi prognozē Latgales un Vidzemes upēs. Daugavā turpināsies ledus sakustēšanās Krāslavas - Daugavpils posmā un gaidāma ledus sakustēšanās arī Jersikas - Jēkabpils posmā. Iespējama ledus sastrēguma izveidošanās Daugavā Līksnas - Nīcgales posmā.

Jau ziņots, ka straujā atkušņa dēļ daudzviet Latvijā sākušies plūdi, bet vissmagāk cietis Jelgavas novads.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!