close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
beidzot tas notika,
tu
mani aizvedi tur,
kur jau sen gribēju būt,
rocco forte –
simtgadu pils,
skaistās grāfienes gulta
restaurēta. pat viņas aura
zelta putekļiem klāta

kalnu ielokā, dārzā pie balta galda
tu skūpsti man roku
oficiants nostājies malā gaida,
kad varēs pasniegt mums vīnu.
Ak, ko nu –
viņam mēs esam tik divi no daudziem,
man tu nozīmē dzīvi

un vakarā balle
pils baltajā zālē.
gleznotās trauslās fejas
izbrīnā noraugās
nomītās kurpēs un
raibi reibušā dejā

no rīta
olas ar šķiņķi
sudraba paplātē augļi un siers.
pēc brokastīm
dosimies prom
pa ceļu,
kur naktī būs lijis…

...kā katru reizi
es domāju atkal un atkal
kaut tiešām
tas viss
būtu bijis

Remediosa, 04.09.2004

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form