beidzot tas notika,

tu

mani aizvedi tur,

kur jau sen gribēju būt,

rocco forte –

simtgadu pils,

skaistās grāfienes gulta

restaurēta. pat viņas aura

zelta putekļiem klāta


kalnu ielokā, dārzā pie balta galda

tu skūpsti man roku

oficiants nostājies malā gaida,

kad varēs pasniegt mums vīnu.

Ak, ko nu –

viņam mēs esam tik divi no daudziem,

man tu nozīmē dzīvi


un vakarā balle

pils baltajā zālē.

gleznotās trauslās fejas

izbrīnā noraugās

nomītās kurpēs un

raibi reibušā dejā


no rīta

olas ar šķiņķi

sudraba paplātē augļi un siers.

pēc brokastīm

dosimies prom

pa ceļu,

kur naktī būs lijis…


...kā katru reizi
es domāju atkal un atkal
kaut tiešām
tas viss
būtu bijis

Remediosa, 04.09.2004

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit