close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
9.ais turpinājums

Uz kāpnēm tup sakņupis večuks.
Noaugušu bārdu smako tas šķērmi,
Bet acīs deg uguntiņa, ja kāds ar to pamana.

Pa ielu skrēja jauneklis, stalti noaudzis, glaunā ancukā.
Uz darbu - sieva paģērēja raust piķi un sievu viņš mīlēja.
Džekiņš ar skrēja, vajadzēja kruto auto, mobilku,
Vajadzēja villu un birku.
Viņš to dabūja, visu to un vēl vairāk, bet...
negulētas naktis, acīs stingums, dvēsele kliedz,
Draugi niekkalbji - tie nāca, kad bija un muka, kad nebija - tādu principā vairs nebija.

Viņa atņēma tam visu, gani villu gani auto,
neatstādama pat bērnu, kura patiesībā nemaz nebija...
Sapņi bruka, pilis drupa, āda apvilkās ar sēni.

Uz kāpnēm atnāca večuks piesēst.
Ne ēst, ne dzert tas negribēja,
Viņš gribēja dzīvot,
Bija par vēlu…
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form