Ejot pār Līvu laukumu, no darba atlaistais mežradznieks Edvīns kaklā juta kāpjam karstu kamolu. Vairs nevarēs plecu pie pleca ar kolēģiem ieslīgt valdzinošajā skaņu pasaulē, tagad nāksies muzicēt vienam.

Diemžēl nomāktais pūtējs apzinājās, ka trūks elpas un arī taustiņus neizdosies nospiest gribētajā tempā un secībā, lai gūtu gandarījumu. Cik gan grūti radošo pacilātību izjutušam cilvēkam nāktos dirnēt ikdienības dūkstī! Kā būtu ar lēcienu Daugavas dzelmē... vai pagaidām iemalkot degvīnu?- Edvīns norūpējies sprieda.

Te pavecajam mūziķim ienāca prātā vēl kāda jauka radošas izpausmes iespēja- literāta darbs. Skolā rakstīt iemāca ikvienu. Pietiek ar papīru un rakstāmpiederumiem!- iekšēji uzgavilēja Edvīns. Mežradznieka galvā sarosījās lērums domu un sajūtu, ko būtu bezgala saistoši mēģināt izpaust vārdos. Viņš atminējās kaimiņpuikas stāstīto par interneta portālu “Delfi”, kurā varot iesūtīt dzejolīšus un stāstiņus, pēc tam sagaidot lasītāju atsauksmes, kuras, kazi, iedrošinātu tālākai rakstīšanai. Neviļus saberzējis rokas, Edvīns naski devās uz interneta kafejnīcu.

Savā nodabā smaidot, sirmais pūtējs steidzās pāri ielai. Ideju pārņemts, viņš nedzirdēja tramvaja zvanus... Nokrakšķēja mežrags un sāņus aizripoja tīkliņš ar degvīnu, ko veikli satvēra kāras rokas. Bērēs skanēja skumīgo kolēģu taures.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!