close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
es klusēšu, kad nostāsies viņš tieši blakus
un neatskatīšos, kad teiks - tev skaistas acis
un pati itin visā tikšu galā,
kad viņš man palīdzīgu roku sniegs

es jauki smaidot visu noslēpšu
lai neatplauktu, nepiekļautos, neatdotos

(man sadeg sirds, tas ir tik tuvu
es zinu, kas var notikt tālāk,
ja es kaut soli piekāpšos,
bet nē)

viņš piekusīs un aizies tālāk
es mājās pārnākšu
un savus smieklus, savu sirdi
tur nolikšu, kur tiem ir īstā vieta

man pašai ir kur silt un rāmi smaidīt,
man ir kam atdot savas domas,
man ir ko ikvakarus gaidīt,
un klusi pieglausties

kaut reizēm gribas vētrai būt
- es palaižu to garām
un sadegt gribas
- rāma palieku
vien ļauju vējam matu šķipsnu skart
un man ir labi

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form