...kā sapnis liesmojot pāriet karš pāri zemei

zobeniem glāstīta, sadzelta pasaule, bezdievju kara lauks

drosme, sevis noliegums skan lauzdamies uz āru

kā gavilējošs dziedājums pāri tālēm

kas sagaida kareivjus jājam caur uguns kāviem

un daudzbalsīgs suminājums izskan debesīs

redzot viņus auļojam caur kaislības sārtiem

nemirstību izdveš akmenī gulstošā zeme

redzot viņus raudam asinis, smejam asinis

pazudušu zemju, apraktu bagātību lāsts

tas viņu slavas mērogs, bezdievju karogs melnais

uzvarošs pār apvērstiem likteņiem pland un atskan taures

..skan taures - to skaņas satraucošas un alkas uzdzenošas atsauc pār kalniem bezdievju laikmetu

un zirgi auļo, un gaisā paceļas kliedzošs meža zosu bars

un izmisums rotādams pasauli uzgulst tās sirdij

pārtop par sirēnu, kas dzied pār vientuļo kareivju galvām

sajūtot viņus baudām mūsu asinis,

izlasot viņus rakstītus mūsu asinīs

pār koku galotnēm varena klājas sudraba auka

un lietus mākoņi savelkas jātnieku bezdievju sejās

un nelaimīga bērna velis pieplacis zemes garozai dzird

kā tiem sirdī sarec melnas asinis,

aizplūst melnas asinis...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!