close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
skaņi iečabas sarkanā sega
māņu mijkrēslī pilsēta gaist
paldies labajiem ļaudīm kas veda
mani mežup kur skaudrs ir gaiss

rudens nakti un dienu jau brienu
milzu soļiem pa micēlijiem
laiks ir izgājis uzpīpēt vienu
es tik skūpstos ar zudušajiem

aiziet kaimiņu meitene prāvā
kuras krūtis kā boulings un vīns
aiziet jaša no ceturtā stāva
viņai strādīgs un uzticīgs vīrs

raugās mulsušās pameža būtnes
kādus cilvēkus pazinis es
kādas dvēselē izjutis jūtas
kādās iemīlējies meitenēs

skāņi ieguldzas pudele plaukstā
sāņus paraujas izbiedēts krūms
vai maz aptverat paparžu tauta
ka šie tēli vien elpa un dūms

tik no dzīslām un asinīm siltām
draugi manī vēl uzaust un mīt
bet kad mūžība nolaidīs tiltu
viņi mūžībā aizsoļos līdz

paliks mežs lapu sarkanā autā
skaudrs novembra mijkrēšļa gaiss
rūķi mulsuši labvēlīgs auto
liela pilsēta māņos kas gaist
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form