close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kad mēness sirpis
Pāršķel vecā dīķa virsmu
Un ūdens sastingst mirkļa burvībā
Starp zvaigžņu atspulgiem kā dīva
No balta gulbja parādījies tu
Un dejā līganā un smalkā
Ar grāciju , kas sastingt liek
Pie manis nāci, apvijies ap mani
Tad kopā dejā griezāmies
Un lūpas saplūda mums skūpstā
Tu lūdzi acis aizvērt ciet
Nu acis atverot es redzu
Nav gulbja mana baltā
Un pazudušas zvaigznes debesīs
Bet rokās gulbja spalva
Es ticu, ka no gulbja tā
Ne spilvena, kas guļ zem manas galvas
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form